Maksātnespējīgās SIA “Rožu galerijas” administrators Normunds Uļjanskis aizvien vēl nav saņēmis no uzņēmuma saimnieces Ilvas Luteres nedz galerijas mantu, nedz dokumentāciju. Ja tā netiks saņemta tuvākajā laikā, taps iesniegums policijā.

Tikmēr daudzi cilvēki, kuru darinājumi palikuši nepārdoti, brīnās, kur tie palikuši. Jo galerijas telpas izvāktas tukšas.

Mākslinieks Pauls Spridzāns no Ventspils ir viens no SIA “Rožu galerija” sadarbības partneriem apmēram sešus gadus. Par sadarbību viņš izsakās tieši tāpat, kā pārējie. Proti, lai dabūtu savu naudu, viņam nemitīgi bijusi tā jālūdzas vai burtiski jāizplēš no saimnieces. Arī tagad, kad viņš uzzinājis par maksātnespējas procesu, P. Spridzāns sazinājies ar I. Luteri un lūdzis atdod atpakaļ gleznu, ko viņa arī apsolījusi. Tikai, kad viņš ieradies norunātajā dienā, galerijas telpas jau bija iztukšotas. Kad P. Spridzāns atkal sazinājies ar galerijas saimnieci, viņa teikusi, ka ar viņu tagad nekas vairs neesot jārunā. Uzņēmums bankrotējis, un tālāk lietas jārisina ar administratoru. “Bet kā tagad iznāks? Mana glezna jau nav nedz Luteres personīgais, nedz uzņēmuma īpašums, kaut kāds dators vai rakstāmgalds. Es vienkārši iedevu savu mantu viņai komisijā, lai pārdod. Bet, ja viņa tagad manu gleznu nodos administratoram, tad iznāks, ka ar manu mantu segs viņas parādus? Dīvaini tas izklausās. Vai tad mantas vienkārši nebija jāatdod atpakaļ?”  sašutis ir P. Spridzāns.

Vēl dīvainākas prasības I. Lutere izvirzījusi Ārijai Pumpurei, kurai izdevies atgūt vismaz daļu no savām rotaslietām. “Viņa man pateica: “Ja gribi dabūt atpakaļ savas lietas, tad paraksti šo pavadzīmi.” Bet pavadzīmē uzrādās daudz mazākas vērtības, nekā viņa man ir parādā. To varu pierādīt ar jau esošajām pavadzīmēm. Taču biju spiesta to parakstīt, lai vispār kaut ko dabūtu atpakaļ, jo nezinu, vai maksātnespējas procesā kaut ko oficiāli izdosies atgūt,” savu rīcību skaidro Ā. Pumpure. Maksātnespējīgajā uzņēmumā palikušas arī viņas vīra lietas apmēram 100 latu vērtībā.

“Man katru dienu zvana vismaz pieci cilvēki, kuri grib atgūt savas rotas, zeķes, gleznas un Lielvārdes jostas. Bet man viņiem nav ko atdot,” pastāstīja maksātnespējīgās SIA “Rožu galerija” administrators Normunds Uļjanskis. No pašas I. Luteres zvans gan nav sagaidīts. Lai gan 10 dienu laikā viņai bija jānodod gan uzņēmuma manta, gan grāmatvedības dokumenti.

Arī “Kurzemes Vārds” mēģināja sazināties ar I. Luteri, taču nu ar viņas numuru vairs pat nesavieno.

Plašāk par skandālu lasiet Viktora Ulberta publikācijā sestdienas “Kurzemes Vārdā”.