Nejauks drēgns vējš pluina tumšos mākoņus un met sejā aukstas lietus lāses, bet no rindas, kas līkumu līkumos te slaidāka, te blīvāka no sētas ved līdz mazajam lodziņam, neviens ir nedomā doties prom.

Kas ticis pie tā, pasniedz savu trauciņu un maisiņu. Dažam promejot nesamais itin smags. Sejās pelēka nopietnība. Veci ļaudis, pajauni, pat pavisam jauni, daža apģērbs rāda, ka viņam nav sveša bezpajumtnieka dzīve, cits perfekts kā kantora darbinieks vai skolotājs. Dažai sievietei līdzi bērns.

Aiz lodziņa ierasti straujā ritmā lokās draudzes “Bhakti yoga” vadītājs Dainis Bērziņš. Roka ieslīd vienā kastē, otrā, trešā, ceturtā, un pasniegtajā maisiņā ielikti āboli, kāpostgalvas pusīte, baklažāns, daži mandarīni, kartupeļi, kāds sīpols, paprikas pāksts – kas nu kuro reizi sagādāts. Tad ar kausu lielajā katlā, un pasniegtajā burkā ielīst putraimu biezputra. Pretī atskan pakluss: “Hari Krišna!” Un pa lodziņu iestiepjas nākamā roka ar maisiņu un trauciņu. Tā – ap 150 reižu katru pirmdienu, trešdienu un piektdienu. “Tagad, kad sākuši strādāt simtlatnieki, cilvēki pēc ēdiena nāk mazāk,” apgalvo Dainis Bērziņš, “bet tomēr puse seju ik reizi neredzētas.”

Starp jaunākajiem arī Aija, viņai 21 gads, pabeigta vidusskola, darba nav, nāk šurp jau vairākus mēnešus, citas izejas paēst neredz, uzskata, ka tādas vietas kā šī labdarības virtuve šodien ļoti nepieciešamas. Saka paldies, ka to var darīt, neko neskaidrojot, kas un kāpēc ar viņu noticis. Ar paprāviem saiņiem prom dodas veca māmuļa un vīrietis pusmūžā. Abi mēmi, sieviete rāda uz vīrieti un mēģina izrunāt vārdu dēls un tad, rādīdama uz saiņiem abu rokās, – labi. Kāds kungs gados skaidro, ka nāk te jau ceturto gadu. Viņš, šķiet, pieņem savu situāciju kā pašu par sevi saprotamu. Tāpat kā Dainis Bērziņš, kurš uzskata: ja vien cilvēks spēj, viņam citiem jāpalīdz. Viņš to dara jau vairāk nekā desmit gadu. Un saka paldies cilvēkiem, kuri ziedo līdzekļus putraimu iegādei, kartupeļus, dārzeņus, vairumtirdzniecības bāzu darbiniekiem un īpašniekiem, kuri ļauj savākt nekvalitatīvos augļus, ko vēl var izmantot, citiem atsaucīgiem ļaudīm.

Tikai nelietot alkoholu

Agris Soģis ir bijušais “Liepājas metalurga” strādnieks. Bez darba palicis pirms gada. Līdz ar to dzīve sagriezusies. Palicis arī bez ģimenes un mājām. Pārguļ Naktspatversmē. Ir viens no tiem, kas strādā simtlatniekos. Pusdieno un brokastis ēd biedrības “Vienība” Palīdzības mājā.

Pusdienas te gatavo Ļubova Kondratjeva. Dara to jau septiņus gadus. Šurp kādreiz atnākusi, kad pati nokļuvusi bezizejas situācijā. Skaidro, ka lielākoties tiek ēdināti cilvēki, kas vismaz pāris stundu pastrādā. Taču pirmais lielais priekšnosacījums: ja lietots alkohols, pie ēdiena netikt. Telpas spodrum spodras, tās sakopj paši Palīdzības mājas klienti. Ēdiens pieticīgs, bet garšīgs, pusdienās pat trīs ēdieni. Kartupeļus, saknes un dārzeņus lielākoties ziedo zemnieki. Kad biedrība saņem humānās palīdzības sūtījumus, tos piedāvā zemniekiem. Savdabīgs barters. Gaļas gan tik, cik var nopirkt par saziedotajiem līdzekļiem, lai sanāktu stiprāks buljons. Starp ziedotājiem ir Svētā Nikolaja katedrāles draudze. Pavārei algu – tos pašus simt latus – pagaidām maksā Nodarbinātības aģentūra. Pagājušajā gadā biedrība iztikusi ar projektu līdzekļiem, tad aldziņu saņēmusi tikai katru otro mēnesi. Viņas virtuvē ik darbdienu pusdieno ap divdesmit cilvēku, sestdienai un svētdienai ēdienu dod līdzi. Kad atnāk mātes, kam naudas bērnu ēdināšanai pietrūkst, iedod produktus, lielākie bērni paši var saņemt pusdienas.

Arī baptistu draudzes “Evaņģēlija balss” namā esošā fonda “Agape” labdarības virtuvē ēdienu var saņemt tikai cilvēki, kas gatavi pastrādāt un nelieto alkoholu. Te dienā tiek paēdināti 30–40 cilvēku – daļa simtlatnieku, kas strādā fondā, daļa bezdarbnieku no ielas. Netiek atteikts arī cilvēkiem, kas tur iegriežas pirmo reizi. Taču vispirms notiek pārrunas ar fonda darbiniekiem, lai viņi saprastu, vai cilvēkam nevar palīdzēt vēl citādi. Nodarbību dienās pusdienas tiek arī bērnu kluba “Nārnija” un sporta kluba apmeklētājiem.

Pestīšanas armijas Liepājas korpusa labdarības virtuve darbojas otrdienās un piektdienās no pulksten 13. Te var saņemt zupas šķīvi. Tiek gatavotas 70 porcijas. Virtuvi finansē ārzemju labdarības fondi. Par tiem tiek iepirkti produkti. Korpusa komandiere Velta Udarska saka, ka priecātos, ja būtu lielāka vietējo ļaužu atsaucība. Ja būtu kas ziedo kartupeļus un dārzeņus, vairāk naudiņas varētu atlicināt kādam stingrākam kumosam. Lai saņemtu ēdienu Pestīšanas armijas virtuvē, viens vienīgs priekšnosacījums – cilvēks nedrīkst būt lietojis alkoholu.

Labdarības virtuves
Fonds “Agape” – O. Kalpaka ielā 42.
Palīdzības māja – Lazaretes ielā 7.
Draudze “Bhakti yoga” – Mucenieku ielā 3a.
Pestīšanas armijas Liepājas korpuss – Rīgas iela 26.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”