Pēc pētījuma kompānijas “TNS”
preses auditorijas pētījuma apkopotajiem datiem par aizvadīto gadu laikraksts “Kurzemes
Vārds” 2013. gadā ir bijis pārliecinoši pirmajā vietā starp preses
izdevumiem, ko cilvēki lasa Liepājā un tuvākajos novados (bijušajā Liepājas
rajona teritorijā), turklāt esam arī piektais visvairāk lasītais preses
izdevums Kurzemē, kā arī visvairāk lasītais izdevums laikrakstu kategorijā.

Jaunākā preses auditoriju
pētījuma dati, ko ik gadu regulāri veic kompānija “TNS”, apliecina,
ka Kurzemē kopējais lasītāju skaits, kas lasījuši kaut vienu no pēdējiem sešiem
preses izdevuma numuriem, “Kurzemes Vārda” latviešu izdevumam ir 39
tūkstoši cilvēku jeb 17,2 procenti. Liepājā un tuvākajos novados tie ir
40,5 procenti no visiem lasītājiem. Savukārt krievu valodā iznākošā “Kurzemes
Vārda” auditorija attiecīgi ir 15 tūkstoši cilvēku, kas ir 6,7 procenti
Kurzemē un 15,9 procenti Liepājā un tuvākajos novados.

Pētījums piedāvā tuvāk
iepazīt arī “Kurzemes Vārda” lasītāju. Laikrakstu lasa 57 procenti
sieviešu un 43 procenti vīriešu. “Kurzemes Vārds” ir pieprasīta
lasāmviela dažādās vecuma kategorijās. 26 procenti mūsu lasītāju ir
sasnieguši 60 gadu vecumu un vairāk, 23 procenti ir vecumā no 20 līdz 29
gadiem, tad seko gandrīz vienādas lasītāju grupas – 17 procenti ir
lasītāju no 50 līdz 59 gadiem, 16 procenti – no 40 līdz 49 gadiem, bet
14 procenti no 30 līdz 39 gadiem. Četri procenti “Kurzemes Vārda”
lasītāju ir jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Kopumā 70 procenti mūsu
auditorijas ir vecumā no 20 līdz 59 gadiem, tātad tie ir aktīvi, darbspējīgi
cilvēki.

Vairumā laikraksta lasītāju
ģimeņu nav bērnu, vai arī tie jau ir izauguši, 21 procentam lasītāju ir
viens bērns vecumā līdz 14 gadiem, bet 10 procentiem – divi un vairāk.
68 procenti “Kurzemes Vārda” lasītāju dzīvo pilsētā, bet
31 procents mitinās laukos.

Pēc izglītības līmeņa
55 procenti mūsu lasītāju ir ar vidējo izglītību, 28 procenti ir
augstākā izglītība, bet 17 procentiem – pamatizglītība. Pēc nodarbošanās “Kurzemes
Vārda” lasītāji pārstāv ļoti dažādas sfēras, bet pusi no mūsu auditorijas
veido strādnieki, pakalpojumu nozares un tirdzniecības darbinieki, kā arī
dažādi speciālisti. Ceturtā daļa lasītāju ir pensionāri, studenti ir tikai 7 procenti,
bet atlikušie 14 procenti ir mājsaimnieces, pašnodarbinātie, bezdarbnieki
un augstākā līmeņa vadītāji.

Analizējot “Kurzemes
Vārda” lasītāju ienākumu līmeni, kas arī noskaidrots pētījumā, aptuveni
ceturtā daļa norādījuši, ka ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī bija
vairāk nekā 200 latu pēc nodokļu nomaksas, tikpat liela ir tā auditorijas daļa,
kuru ienākumi pērn bija no 81 līdz 150 latiem uz vienu ģimenes locekli, bet 21 procents
atzinuši, ka ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir bijuši no 151 līdz 200
latiem. Mazāk kā 80 latu uz vienu cilvēku tērējuši tikai 9 procenti, bet
19 procenti respondentu aptaujā nav vēlējušies atbildēt uz jautājumu par
ienākumiem vai teikuši, ka to grūti pateikt. 

UZZIŅAI:

Nacionālā preses auditoriju pētījuma,
kurš regulāri tiek veikts kopš 1992. gada, mērķis ir iegūt nacionāli
reprezentatīvus datus par Latvijas drukāto preses izdevumu auditoriju apjomu.
Jaunākais “TNS ” pētījums veikts no 2012. gada oktobra līdz
2013. gada oktobrim, un tā laikā ar datorizētas tiešās intervijas metodi
apjautāti pēc nejaušas izlases principa atlasīti 12 660 Latvijas
iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no tiem 13,1 procenti tieši
Kurzemē.