Šādu piebildi pamanījuši gan lielāki, gan mazāki skolēni, kuri, pēc vecāku teiktā, mēdz mājasdarbus nepildīt. Proti, ja jau mājasdarba vērtējums netiek ņemts vērā, tad jau to var nedarīt.

Taču vai šai atrunai var būt attaisnojums?

Aizrādījumi, strīdi, piezīmes. Bet labākais klasē!

Daniela (vārds mainīts) mācās vienā no Liepājas centra skolām 5. klasē. Vecāki uzsver, ka meitenei atzīmes visos mācību priekšmetos ir labas – virs 7.

Mamma Elīna, jautājot meitai, vai nekas nav jāmācās, vienmēr saņēmusi noliedzošu atbildi. Iegājusi e-klasē un bijusi šokā – meita regulāri nav pildījusi mājasdarbus!

“Atbildēja, ka mājasdarbu vērtējums neietekmē gala atzīmes – var jau nepildīt! Tā darot daudzi!”

pieredzē dalās mamma.

Pirms tam problēmas ar mājasdarbu pildīšanu neesot bijušas. “Par mājasdarbiem mums sanāk visvairāk strīdu. Teicām meitai, ka tas parāda viņas apzinīgumu un atbildību.”

Taču, tā kā skolotāji neko nesakot, neesot par to jāuztraucas.

Līdzīgi arī Danielas ģimenes paziņu otrklasnieks mājasdarbus nepilda. “Sēžu klāt, kontrolēju, jo citādi nevar! Uzreiz taču var arī nepildīt, var izpildīt kaut kad,” par sava dēla atrunām stāsta mamma Tija.

“Mans dēls arī regulāri nepilda mājasdarbus, nevienā priekšmetā!

Saka, ka visu tāpat zina, pietiek ar to, ko klasē stāsta, viņam laba uztvere! Skolotāja aizrāda, liek piezīmes, ir man teikusi. Viņš tāpat klasē pēc zināšanām ir labākais!” viedokli pauž 3. klases skolnieka Mārtiņa mamma. 

Savukārt pirmklasnieka mamma Everita ļoti izjūt atšķirības starp vērtēšanas sistēmu tagad, jo pati vidusskolu pabeidza pirms teju 20 gadiem.

Viņa uzskata, ka mājasdarbu vērtējumi noteikti būtu jāņem vērā.

“Tas dod tādu gandarījuma sajūtu, ka esi mācījies mājās. Mums kādreiz par mājasdarbu nepildīšanu pat uzvedību novērtēja ar zemāku atzīmi, lika piezīmes,” izsakās grobiņniece.

8. klases skolnieks Roberts stāsta, ka viņam mājasdarbi ir “kā kuru dienu”, tomēr ļoti daudz nav.

“Matemātikā ir visvairāk, bet vismazāk – vizuālajā mākslā. Tikai tad, kad kaut kas iesākts stundā un nav pabeigts,” teic pusaudzis.

Viņš priecātos, ja skolotāji mājasdarbus neuzdotu nemaz. Tā iemesla dēļ, ka skola bieži ir līdz pusčetriem pēcpusdienā un tad uzreiz sekomākslas skola. Tādēļ divas reizes nedēļā jaunietis ir mājās vien astoņos vakarā.

“Grūti savienot,” atzīst Roberts, “un vajag arī atpūsties.”

“Es teiktu, ka normāli. Nav pārāk daudz,” vērtē 11. klases skolniece Dita, jautāta, cik daudz pedagogi uzdod mājās. Pamatā tie ir ilgtermiņa darbi.

“Matemātikā gan mums bieži ir mazie darbiņi, bet man liekas, ka tie ir ļoti vajadzīgi, jo mājās vēlreiz tiek apskatīts tas, ko esam darījuši.

Klasē ir dažādi bērni: kas mācās ātrāk un kas – lēnāk. Līdz ar to mājās apgūsti vielu pats.”

Arī Dita piekrīt, ka atpūsties pēc skolas vajag. Tādēļ patīk, ka uz nākamo dienu mājasdarbu nav.

“Manuprāt, ja tu klausies un visu pildi, ko skolotājs liek, tad pilnīgi ar to pietiek, lai apgūtu mācību vielu. Tev tikai mazliet vēl jāpagatavojas pārbaudes darbam.”

Vecākiem jāiesaistās, skolotājiem – jāizdomā viltības

E-klases tehniskajā atbalsta dienestā skaidro, ka mājasdarbu vērtējumi neietekmē sekmju reitingu, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka gada un galīgie vērtējumi priekšmetā veidojas no summatīvajiem vērtējumiem.

Procentu darbi ir formatīvais vērtējums.

Mazajās klasēs summatīvais vērtējums ir STAP (sāk apgūt; turpina apgūt; apguvis; padziļināti apguvis), lielākajās klasēs – atzīmes desmit baļļu sistēmā.

E-klasē norāda – jāņem vērā, ka NV ne visos gadījumos nozīmē, ka vērtējums ir pielīdzināms nullei.

Šobrīd daudzās skolās mājasdarbu pildīšana nav obligāta un neietekmē gada vērtējumu, skaidro e-klasē.

Visu šo minēto iemeslu dēļ reitingā netiek iekļauti mājasdarbu vērtējumi un NV.

Reitings paredzēts, lai precīzāk salīdzinātu, kāda būtu skolēna vieta klasē, ja šobrīd tiktu izlikts gada vērtējums.

Taču vai tiešām tas nozīmē, ka vari būt pats labākais klasē, bet nepildīt mājasdarbus un to nepildīšana tiks palaista gar acīm un ausīm?

Rucavas pamatskolas skolotāja un reizē arī trīs skolnieču mamma Daiga Grīnberga atgādina: “Katra uzdevuma izpilde dod zināšanas.

Cik skolēnu darbā var saņemt teicamu vērtējumu, ja līdz tam neko nav darījuši?!”

Divu skolēnu mamma Agita Leja par savu vecāko dēlu, 8. klases skolnieku: “No sava jaunieša regulāri dzirdu apgalvojumu: “Mammu, procenti taču nav svarīgi!” Mājasdarbus gan kaut cik pilda.”

“Ja ar mājasdarbiem viss ir kārtībā, joprojām mēdz gada atzīmi pavilkt nedaudz uz augšu,” zina stāstīt Baiba Špēra-Špora.

“Mans dēls mācās 2. klasē. Mājasdarbus pilda, un mana iesaiste tajā ir neliela. Visi NV tiek laboti, jo tāds vērtējums nedrīkst palikt!” uzsver Egita Zaštofta.

“Skolēnam uzdotajā patstāvīgajā darbā mājās ir iespēja pārliecināties, vai mācību saturs apgūts. Ja secina, ka nespēj izpildīt, tad tā ir norāde, ka varbūt nepieciešama kādas tēmas atkārtošana vai konsultāciju apmeklējums,” saka Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Inta Freiberga.

“Uzdotie mājasdarbi vecākiem ļauj arī sniegt nepieciešamo atbalstu savam skolēnam,”

uzsver I. Freiberga.

Mājasdarbu saturam un apjomam ir jābūt jēgpilnam un samērīgam, sabalansētam ar mājasdarbu apjomu citos mācību priekšmetos, ievērojot bērnu vecumu, attīstību, noslodzi, kā arī tiesības uz atpūtu, saka Liepājas Piemares pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova.

“Mājasdarba uzdošana var arī tikt uzskatīta par stundā mācītā un apgūtā atgriezenisko saiti. Tajos priekšmetos, kuri skolā kā blokstundas notiek vienu reizi nedēļā, piemēram, vēsture, sociālās zinības, fizika, ķīmija, mājasdarbi tiek uzdoti, par tiem tiek saņemts vērtējums, kas neietekmē ne mācību procesa, ne mācību gada gala vērtējumu.

Vērtējums mājasdarbos tiek saskaņots mācību jomās un klases žurnālā obligāti nav fiksējams. Skolēns saņem NV par mājasdarbu, ja ir piedalījies mācību stundā, bet nav izpildījis mājasdarbu.”

“Es kā vecāks varu stāstīt, ka mājasdarbs ir zināšanu nostiprināšanai, taču tas nestrādās tik efektīvi kā vērtējums,” pauž mamma Vita.

“Katrs skolotājs izdomā kādu viltību.

Piemēram, vecāko klašu skolēniem uz izpildītā mājasdarba ir jābūt vecāka parakstam! Lūdzam iesaistīties, jo visu mūsu interesēs ir labi sagatavot bērnus eksāmeniem,” vienu no piemēriem min Dzērves pamatskolas direktora vietniece Lāsma Jūrmale.

Vēl skolā mājasdarbs ir kā sadaļa no skolēna kāda lielāka tēmas darba.

“Ja klasē paspēj visu izdarīt, tad mājasdarbu neuzdod. Tas skolēnam dod motivāciju būt izmanīgākam klasē. Mums ir maz skolēnu, līdz ar to veiksmīgi varam izsekot līdzi. Taču mūsu bērni ir disciplinēti – viņi pilda, jo zina, ka skolotāja tiešām paprasīs.

Visvairāk akcentu, īpaši mazajās klasēs, liekam uz mājasdarbiem, kas saistīti ar lasīšanu. No tās atkarīgi mācību darba rezultāti visur citur,” pauž L. Jūrmale.

Pilda vecāki, iesaista mākslīgo intelektu

“Mums skolēnu zināšanu vērtēšanas kārtībā ir noteikts, ka mājasdarbu apjomu nosaka priekšmeta skolotājs, lai pilnveidotu un nostiprinātu mācību prasmes,” stāsta Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Inta Korņējeva.

Mājasdarbi skolas līmenī nav noteikti kā obligāti.

“Nereti vecāki sūdzas, ka skolotāji pārāk daudz uzdod. Manuprāt, bez mājasdarbiem skolēns pietiekami nenostiprina pamatprasmes, piemēram, matemātikā, valodās.

Tomēr, jāsaprot, ka laikmetā, kurā viegli ir pieejams mākslīgais intelekts, skolotājs ne vienmēr var būt pārliecināts, ka mājasdarbu veicis pats skolēns,

protams, nekur nav pazudusi arī mājasdarbu norakstīšana un tas, ka tos nereti pilda arī vecāki. Tādēļ likt vai nelikt vērtējumus par mājasdarbiem un cik šie vērtējumi ir objektīvi, ir atvērts jautājums.

Pieeja izglītības ieguvei šobrīd ir liberāla, līdz ar to mājasdarbu pildīšana un papildu mācīšanās lielā mērā ir katra paša un ģimenes ziņā,” pauž direktore.

Liepājas Raiņa vidusskolas pedagogs Edmons Gruduls pasniedz angļu valodu vidusskolas klasēm. Atzīst, ka cenšas skolēniem mājasdarbus uz nākamo dienu neuzdot.

“Mans uzskats ir tāds – mājasdarbam ir jābūt kaut kam vērtīgam. Ja tas nedod pievienoto vērtību, tad īsti neredzu tam jēgu.

Manuprāt, mājasdarbiem nevajadzētu būt kopijai – tam, kas skolā, arī mājās. Bērniem vakaros ir jāatpūšas, tāpat kā vecāki atpūšas pēc darba.”

E. Gruduls uzskata, ka mājasdarbiem jābūt tādiem, ko skolēni nevar izdarīt klasē.

Ja par eseju plānots likt atzīmi, tad skolotājs gan izvēlēsies to skolēniem likt rakstīt klasē. Jo jaunieši izmanto mākslīgo intelektu un citu palīdzību no malas.

“Treniņa nolūkos gan tas var notikt arī mājās.”

E. Gruduls piekrīt, ka mājasdarbiem sākumskolā ir jābūt. “Mani divi vecākie bērni ir sākumskolēni, esmu novērojis, ka mājasdarbu viņiem ir daudz, un tas nav slikti. Tie ir vajadzīgi, lai viņos veidotu darba kultūru, attieksmi, disciplīnu. Bet, jo bērns ir patstāvīgāks, vecāks, jo viņam vairāk vajadzētu saprast pašam, ka mājasdarbi ir domāti viņam.

Tātad – jāizprot mājasdarba nozīme.

Gribētu uzrunāt vecākus, ka tā ir arī viņu atbildība un mājās nevajadzētu darīt bērna vietā. Vienkārši parādiet, ka jūs tas interesē,  jums ir svarīgi, lai bērns darbus izpilda. Tad radīsies apjausma – tas interesē skolotājus, interesē vecākus, tātad tas ir mans uzdevums, tas ir svarīgi.

Gan skola, gan vecāki kopā veido jaunieša attieksmi. Un šajā posmā veidojas jaunieša darba kultūra visai dzīvei.”

Jāsaprot mājasdarbu mērķis

Diāna Šavalgina, Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore

– Kāpēc mājasdarbi netiek iekļauti skolēnu sekmju izvērtēšanā, kas nozīmē, ka mājasdarbi īsti nav obligāti, skolas un skolotāji izvēlas mājasdarbu veidu un apjomu utt.?

– Mājasdarbu uzdošanā un vērtēšanā nav notikušas nekādas izmaiņas.

Ievērojot Izglītības likumā noteikto izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu īstenošanā, mājasdarbu uzdošanas un vērtēšanas kārtību nosaka katra izglītības iestāde, savukārt – konkrētos mājasdarbus – pedagogs savā mācību priekšmetā.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mājasdarbu uzdošanas un vērtēšanas principi būtu noteikti kādā no izglītības iestādes iekšējiem dokumentiem, kā arī jau mācību gada sākumā zināmi gan vecākiem, gan skolēniem un skolotāji tos konsekventi ievērotu.

Skolotājs var paredzēt, ka apjomīgāki mājasdarbi tiks vērtēti ar summatīvo vērtējumu (atzīmi).

Skolēniem tas laikus jāzina, kā arī jābūt skaidriem šī mājasdarba vērtēšanas kritērijiem.

– Ir skolēni, kas to izmanto – ja mājasdarbu vērtējums netiks ņemts vērā, tātad varu nepildīt. Vai ir bijuši signāli, ka tā ir problēma, vai tomēr tas paliek tikai ģimenes vai klases līmenī?

– Ja skolēns izvēlas mājasdarbu neizpildīt, skolotājam un vecākiem ir jāmāca skolēnam izpratne par savu pienākumu veikšanu, atbildības uzņemšanos par savu rīcību un jāskaidro iespējamās rīcības sekas, kas var atstāt ietekmi uz konkrētā skolēna zināšanām.

Mainoties vērtēšanas pieejai, palielinās formatīvās vērtēšanas loma.

Ar formatīvās vērtēšanas palīdzību skolotājs atbalsta, sekmē, precīzi virza mācīšanos, lai skolēns sasniegtu konkrētos definētos mācību mērķus, tādējādi nodrošinot, ka skolēns apgūst prasmes mācīties patstāvīgi.

Formatīvās vērtēšanas procesā skolēns gūst pieredzi, kā plānot un pārraudzīt mācīšanos, iegūt un izmantot skolotāja sniegtās informācijas apguvi.

Mājasdarbi var kalpot kā efektīvs rīks skolēnu zināšanu nostiprināšanai.

Vienlaikus skolēniem ir jāsaprot mājasdarbu mērķis, un skolotājiem tas būtu jāizskaidro.

Arī tad, ja mājasdarbs netiek vērtēts ar summatīvo vērtējumu, ir ļoti būtiski, lai skolotājs skolēniem sniedz atgriezenisko saiti par mājasdarbu izpildi, lai savu mācīšanos uzlabotu.

– Vecāki stāsta – ir skolas un klases, kur mājasdarbu daudz, taču mēdz būt otra galējība – mājasdarbu nav nemaz.

– Kā jau minēts, izglītības iestādei ir tiesības noteikt, ka mājasdarbi netiek uzdoti. Savukārt, ja tie tiek uzdoti, to daudzumam un apjomam jābūt samērīgam.

Valsts izglītības attīstības aģentūras mācību priekšmetu metodiķi iesaka, plānojot mājasdarbu apjomu, izmantot “10 minūšu principu”,

kad mājasdarbu apjoms nepārsniedz 10 minūtes dienā par katru klasi, piemēram, 3. klasē – 30 minūtes, 6. klasē – 60 minūtes utt.

Izglītības iestādei svarīgi ievērot, ka mājasdarbiem jābūt piemērotiem skolēnu vecumposmam, tiem jāpapildina klasē apgūtais izglītības saturs, veicinot izpratni vai prasmju lietojumu.

Tāpat svarīgi, lai skolēnam ir zināmas stratēģijas, kā mājasdarbu veikt, viņš saprot uzdevumu un tā izpildes veidu.

Mājasdarbus ieteicams saistīt ar praktiskām darbībām, kuras, iespējams, skolā uz vietas veikt grūtāk, piemēram, ģimenes aktivitātēm, pētījumiem vai eksperimentiem.

– Ir diskusijas par mājasdarbu pildīšanu elektroniski. Tas palielina viedierīču lietošanas laiku, pasliktina rokrakstu utt.

– Būtiski ir mācīt skolēniem digitālo rīku jēgpilnu un samērīgu lietošanu. Mājasdarbu izpildei var izmantot digitālos rīkus un resursus, piemēram, interaktīvas mācību platformas.

Tās ir noderīgas, jo iespējams uzdevumu izpildi trenēt testu veidā un uzreiz saņemt atgriezenisko saiti par uzdevuma izpildes pareizību.

Vienlaikus mājasdarbiem jābūt daudzveidīgiem. Tādēļ pedagogiem savā starpā būtu jākoordinē mājasdarbu uzdošanas daudzums un forma.

Es domāju tā: Vai, mācoties skolā, pildījāt mājasdarbus?

Gunta Grenovska – strādājoša pensionāre:

– Pildīju tos, kas bija jāraksta. Galvenais, lai atkārtotu jauno vielu un to apgūtu. Ja bija gari lasāmie gabali, tos visus gan nelasīju. Tā vienmēr bijis, ka daļa bērnu pilda, bet citi nepilda mājasdarbus.

Man patika matemātika. Pa retam kāds klasesbiedrs arī palūdza norakstīt mājasdarbu. No mājasdarbiem nevajag atteikties, jo to pildīšana māca strādāt patstāvīgi.

Roberts Ozoliņš – pavārs:

– Ja godīgi, tad ne vienmēr. Gribējās vairāk laika pavadīt laukā, ar draugiem, nevis ar mājasdarbiem. Tas, cik kārtīgi pildīju mājasdarbus, bija atkarīgs gan no skolotājas attieksmes, gan mācību priekšmeta. Skolotājai ir jāprot iedvesmot, motivēt.

Patika vēstures mājasdarbi. Galvenais, ka to pildīšana iemāca disciplīnu, kārtību un labāku priekšmeta apguvi.

Elita Pola – pensionāre:

– Cītīgi to darīju pamatskolā, bet vidusskolā jau retāk. Sistēma bija tāda, ka mājasdarbi jāpilda visiem kā norma. Tas arī bērnu mobilizēja mājās mācīties. Bez tā vēl paguvu pulciņus apmeklēt un blēdības padarīt!

Tagad pēc savām mazmeitām zinu, ka viņas mājasdarbus pilda daudz retāk, nekā es savulaik skolā.

Indra Frišenbrūdere – aprūpētāja:

– Cik varēju, tik pildīju! Man nepatika, nesapratu fiziku un tur mājasdarbus nepildīju. Skolotājs nebārās, saprata, bet eksāmenu nenokārtoju.

Domāju, ka tad, ja skolēnam jāpilda skolā uzdotie mājasdarbi un viņš to dara regulāri, bērns iemācās strādāt, mācīties un informāciju meklēt patstāvīgi. Iemāca plānot savu laiku, un tas ir ļoti labi.

Santa Kalniņa – liepājniece:

– Pildīju, jo citādi nevarēja. Manā laikā arī sestdienās vajadzēja celties un iet uz skolu mācīties! Tas bija traki! Šodien bērniem salīdzinoši ir zelta dzīve. Man patika mācīties literatūru, valodu, vēsturi.

Ja ir laba skolotāja, kura spēj stundā daudz iemācīt un bērni viņā klausās, tad jau lielākā daļa informācijas tiek apgūta klasē. Savulaik man bija krievu valodas skolotāja, pie kuras stundā sēdējām vaļā mutēm un visu zinājām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.