Svētdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lai jūrā neplūstu kanalizācijas ūdeņi

Lai jūrā neplūstu kanalizācijas ūdeņi
06.09.2006 00:03

0

Atslēgvārdi

Atsaucoties uz iedzīvotāju zvaniem, nesen devāmies uz Karostu, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka Baltijas jūrā un arī Tosmares kanālā ieplūst kanalizācijas ūdeņi. Tā tas notiek gadu desmitiem ilgi. Vai kas mainīsies? Un kad? Lai  izskaidrotu situāciju un darbības, kuras  paredzētas veikt Karostā, SIA “Liepājas ūdens” žurnālistiem organizēja preses konferenci.

SIA “Liepājas ūdens” direktors Andis Dejus apliecināja, ka situācija Karostā mainīsies. Vēl divi gadi, un šī videi un iedzīvotājiem nepatīkamā problēma būs novērsta, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2. kārta”. Projekta kopējās izmaksas ir 25,3 miljoni eiro, no kuriem 85 procentus jeb 21,5 miljonus eiro finansēs Eiropas Savienība un 3,8 miljonus eiro, kas ir 15 procenti no kopējām izmaksām, segs SIA “Liepājas ūdens”.

A.Dejus: “2006.gada 9.augustā Vides ministrijā saskaņā ar šo projektu SIA “Liepājas ūdens” un akciju sabierība “UPB” parakstīja līgumu par Karostas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju. Atbilstoši tam divu gadu laikā rekonstruēs un izbūvēs jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadus apmēram 10 km garumā, arī jaunu spiedvadu no Karostas līdz pat Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tādējādi visi notekūdeņi, kas līdz šim no Karostas rajona izplūda tieši jūrā un Tosmares kanālā, tiks novadīti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un attīrīti saskaņā ar Eiropas Savienību direktīvu prasībām. Būvdarbu laikā paredzēts paplašināt esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, lai pēc iespējas vairāk Karostas iedzīvotāju centralizēti saņemtu mūsu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus.”

Direktors paskaidroja, ka tam darbam, kuru veic SIA “Liepājas ūdens”, ir gan redzamie, gan neredzamie ieguvumi. Neredzamie tie, ka caurules tiek ieguldītas zemē un neviens tās neredz, tātad arī nevar novērtēt paveiktos apjomīgos rekonstrukcijas darbus. Tas, ko pamanīs iedzīvotāji, – tiks likvidētas trīs neattīrītu notekūdeņu izlaides, kas novērsīs piesārņojumu un uzlabos vidi gan jūrā, gan kanālā. Rezultātus varēs just pēc diviem gadiem.

Andis Dejus atgādināja, ka līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam Karosta bija slēgta teritorija un tās pievienošana notekūdeņu attīrīšanās iekārtām ātrāk nebija iespējama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kamēr tur atradās padomju armija, tā saimniekoja patstāvīgi un Liepājas pilsētas kopējā attīstība to neinteresēja. Otrkārt, pēc Karostas pārņemšanas savā apsaimniekošanā SIA “Liepājas ūdens” bija vajadzīgs ilgs laiks, lai precizētu un novērtētu esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu esamību un to tehnisko stāvokli, jo iepriekšējie apsaimniekotāji, armija neatstāja nekādu tehnisko dokumentāciju. Tāpat arī vispirms bija svarīgi īstenot projektu “Liepājas vides projekts”, kurš beidzās 1999.gadā un kura rezultātā tika rekonstruētas un paplašinātas Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai varētu uzņemt papildu slodzes – notekūdeņus no Karostas rajona.

SIA “Liepājas ūdens” Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus: “Katra līguma iepirkuma procedūra, līgumu sagatavošana un parakstīšana notiek Vides ministrijā saskaņā ar prasībām, kuras noteikusi Eiropas Savienība, piešķirot līdzekļus no Kohēzijas fonda šo līgumu īstenošanai. Dokumentu apjoms ir liels, procedūras sarežģītas, un tas viss prasa laiku, tādēļ esam ļoti priecīgi, ka tieši Karostas līgumu mums izdevies noslēgt ātrāk par plānotajiem termiņiem. Vides ministrija organizēja konkursu, izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un par uzvarētāju atzina uzņēmumu “UPB””.

Oskars Mors, akciju sabiedrības “UPB” valdes loceklis: “Mums kā liepājniekiem ir redzamas un saprotamas problēmas, ar kurām saskaras Karostas rajona iedzīvotāji. Tagad arī mums – “UPB” – būs iespēja uzlabot situāciju un, cerams, arī spert soli pretī Karostas rajona attīstībai. Vides ministrijā atgādināja, ka esam ieguvuši nopietnu un ļoti prasīgu pasūtītāju, bet tajā pašā laikā redzam, ka SIA “Liepājas ūdens” un tā speciālisti ir ļoti pretimnākoši, gatavi sadarboties un ieinteresēti, lai būvdarbu izpilde notiktu augstā kvalitātē, un tas vienmēr priecē. Līgums paredz, ka darbs jāpabeidz 730 dienās, tas ir, divos gados. Vēl jāveic tehniskā projekta izstrāde, skiču projekts jau gatavs. Mūsu uzņēmumam jau ir pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, tādēļ darbu uzsāksim nekavējoties un domājam, ka divu gadu laikā paveiksim visu, kas prasīts, un labā kvalitātē.”

Karostai ir  bagāta un interesanta vēsture. Tālajā 1890.gadā cars Aleksandrs III parakstīja ukazu par Liepājas Karostas celtniecību. Darbojoties tvaika zemessūcējam, izraka 3,5 km garu Karostas kanālu. Ostas akvatorijas reidā bāzējās 18–30 karakuģu, kanāla zemūdeņu bāzē bija vieta 50 zemūdenēm. Pēc Pirmā pasaules kara Liepājas Karostu savā īpašumā pārņēma Latvijas armija un flote. Pēc tam līgums ar PSRS 1939.gadā Karostu atkal pilnīgi pārvērta tikai militāra rakstura objektā. Un tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Karosta kļuva par pilntiesīgu Liepājas pilsētas daļu, 1992.gadā Pilsētas valdei pārņemot to no PSRS bruņotajiem spēkiem. Liepājas pilsēta ieguva citu saimniecisko raksturu ar plašām sauszemes un brīvām ostas piestātņu teritorijām.1994.gadā Karostas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu savā apsaimniekošanā pārņēma SIA “Liepājas ūdens”. Šobrīd  Karostā dzīvo apmēram 7000 iedzīvotāju.

 A.Dejus: “SIA “Liepājas ūdens”, īstenojot būvdarbu līgumu, nodrošinās centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus pēc iespējas vairāk Karostas iedzīvotājiem, lai,  priecājoties par skaisto šīs pilsētas daļas vidi, priežu mežiem un pludmali, pakāpeniski uzlabotos arī sadzīves apstākļi.”

Daiga Borska,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz