Ko liepājnieki novēl svētkos savai pilsētai? To jautājām vakar Jūrmalas parkā satiktajiem.

Anastasija Gaļčuka bija kopā ar dēlu, 8. klases skolnieku Daniilu un meitiņu Annu. Otra meita Alise esot bērnudārzā, bet ģimenes galva Vadims – darbā. Trijatā devušies pastaigā, lai baudītu skaisto dienu un to sajūtu, ka pavasaris jau pavisam tuvu. Ar līdzpaņemto fotoaparātu viņi bildēja gan viens otru, gan dabas skatus parkā un pludmalē.

Anastasija un Daniils nav latvieši, bet atbildēja mums labā latviešu valodā un apliecināja:

“Latviešu valoda ir jāzina, un viss! Kā gan citādi? Mēs esam liepājnieki un te dzīvojam.”

Kādu laiku ģimene dzīvojusi Dānijā, bet ātri sapratuši, ka māju sajūtu tur neatradīs, tāpēc nolēmuši atgriezties dzimtenē, Liepājā. Vietā, kas sirdij tuva.

“Lepojamies, ka dzīvojam tik skaistā vietā kā Liepāja. Te ir viss, kas nepieciešams, viss ir tuvu un sasniedzams. Mēs savai pilsētai vēlam, lai cilvēki te jūtas kā mājās. Lai saudzē un uztur šo vietu tīru, skaistu. Dzīvojam, strādājam, audzinām bērnus un lepojamies, ka esam liepājnieki!” priecīgi teica A. Gaļčuka.

Krista Nelsone-Žāže pastaigā parkā bija kopā ar dēlu Rodrigo, meitu Rafaelu un abu māsīcu Katrīnu. Uz jautājumu, ko novēlēt Liepājai, Rodrigo, daudz nedomājot, nopietni atbildēja: “Galvenais, lai nav karš! Lai visiem labi.”Savukārt mamma piebilda: “Lai visiem laba veselība un priecīgs noskaņojums!”

K. Nelsone-Žāže stāstīja, ka, lai arī pati augstāko izglītību ieguvusi Rīgā, zinājusi skaidri, ka brauks atpakaļ uz dzimto Liepāju un ģimeni veidos šeit. Viņai ļoti gribētos, lai Liepājā būtu labas skolas un augstskola ar cienījamu reputāciju un augstu paceltu izglītības latiņu.

Tad bērni varēs mācīties tepat un nebūs jābrauc prom no Liepājas, lai iegūtu labu izglītību.

“Vajag katru dienu bez izņēmuma peldēties jūrā, un tad būs labs garastāvoklis! Tā, kā es to daru jau kopš 1998.gada,” moži sacīja brīvdabas trenažieru laukumā satiktais Jānis Būmeisters.

“Kad cilvēks iznāk no jūras, viņš ir vienkārši laimīgs, un viņam viss patīk: valdība, himna, prezidents un sētnieks arī.”

Jānis esot īstens liepājnieks un aktīva dzīvesveida piekritējs. Viņš ne tikai katru dienu peld, bet arī regulāri nodarbojas ar fizkultūru, lai veselība turētos. Viņa vēlējums Liepājai dzimšanas dienā: lai vēl intensīvāk attīstās bizness un ļaudīm ir darbs! Sarunas noslēgumā ne bez lepnuma J. Būmeisters paziņoja, ka pavisam drīz pats kļūšot par vectētiņu, un piebilda: “Novēlu, lai Liepājā dzimst bērni! Tad būs labi.”

Protams, jūra, bet ne tikai…

Kad nolēmām, ka šogad Liepājas dzimšanas dienā uzrunāsim citu pilsētu pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā viņi redz mūsu pilsētu, zinājām, ka dzirdēsim daudz labu vārdu. Tomēr katram no uzrunātajiem ir savs redzējums un savas asociācijas, izdzirdot vārdu – Liepāja, bet viņi visi – no Cēsīm, Rīgas, Daugavpils, Kuldīgas un Ventspils – sūta sirsnīgus sveicienus Liepājai dzimšanas dienā.

Apskaužu par brīvdabas mūzikas festivāliem

Mūziķis Roberts Pētersons no Ventspils: Pirms pāris gadiem Liepājā uzstājos Ziemas festivālā, taču ceļš uz šo pilsētu mani nav vedis bieži. Kaut kā vairāk sanācis apmeklēt citas Latvijas vietas.

Liepāja man asociējas ar cilvēkiem, kas tajā dzīvo, – pilsētas patriotiem. Arī ar mūziku, kas top šajā pilsētā. Šķiet, visi cilvēki zina, kas ir Liepājas mūzika un ļoti lepojas ar to.

Tā identitāte nezūd, kā angliski saka, music scene Liepājā ir, mūziķi tur rodas joprojām. Man kā mūzikas jomas pārstāvim par to ir tikai prieks, tas ir liels pienesums visā Latvijā.

Jā, Ventspils izceļas ar to, ka mums ir kalns “Lemberga hūte”, bet Liepāju var apskaust par mūzikas festivāliem, piemēram, “Summer sound”, agrāk par “Liepājas dzintaru”. Šķiet, citur tik daudz mūzikas āra pasākumu vienuviet nenotiek.

Es Liepājā gribētu izbaudīt pludmali vasaras vakaros. Par rosību pludmalē daudz dzirdēts, redzētas arī fotogrāfijas internetā.

Dzimšanas dienā Liepājai novēlu nezaudēt savu cilvēku entuziasmu par pilsētu. Lai tas ir arī turpmāk, jo tieši no cilvēkiem rodas jaunas īpašas lietas. Liepājai jau tādas noteikti ir, un tās tikai jāturpina audzēt!

Vienmēr gribas ko redzēt un ir, ko redzēt

Rīdziniece Dite Liepa, Latvijas Universitātes pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente: Liepāja noteikti ir saistīta ar mani – kaut vai uzvārda dēļ. Vai kāds cits vēl var saukt sevi par lielāku dvēseles radinieku, ja nu vienīgi tie, kam uzvārdā Jūra, Saule, Dzelme, Dzintars, Vējš… Un kaut gan manas dzimtas saknes ir Ziemeļvidzemē un

par lepno kurzemnieci nekādi nevaru sevi saukt, Liepāja mani vilina, un es jūtu neizsakāmu prieku, ik pa laikam tur ciemojoties.

Bērnu dienu atmiņas saistās ar pastaigām pa Liepāju un dzintargraudu lasīšanu Jūrmalciemā, kad ciemojāmies pie ģimenes draugiem. Vēlākajos gados ar “Metalurga” zāli un basketbolu, jo TTT juniorēm reizi gadā Liepājā bija PSRS meistarsacīkšu posms (Kāds prieks un lepnums, ka Liepājai ir tik īpaši basketbolisti un basketbola tradīcijas turpinās!).

Tagad uz Liepāju braucu reizi gadā, lai piedalītos Liepājas Universitātes konferencē.

Liepājā vienmēr gribas ko redzēt un ir, ko redzēt. Ja nav kompānijas, staigāju viena. Taču biju tik laimīga, kad ar jaunības dienu draudzeni pirms diviem gadiem izstaigājām molu un es atklāju tik daudz skaistu vietu, arī pārbraucienu pie izgriežamā tilta…

Mans vēlējums dzimšanas dienā: lai Liepājai vienmēr labi saimnieki un tikpat patriotiski iedzīvotāji!

Pat pasaules mērogā Liepāja ir unikāla

Cēsnieks Emīls Lukjanskis, vada “Kartupeļu lauka radio” Imanta Ziedona fondā “Viegli”: Cilvēki bieži salīdzina Cēsis un Liepāju visdažādākajos veidos. Man šķiet, Latvijā ir trīs māsas – Cēsis, Liepāja un Kuldīga, bet no sajūtu viedokļa Liepāja ir vecākā un nobriedušākā no visām trim. Tas izpaužas arī pilsētas darbībā.

No Liepājas nekad nevar sagaidīt, ka būs kāda nekvalitatīva rīcība, sasteigti, pavirši darbi. Viss, ko dara Liepāja, ir pamatīgi, un par to prieks. Darba dēļ pusgadu pavadīju Liepājā, palīdzēju izveidot centru “ZINOO”.

Toreiz pirmajā dienā man teica: “Uzmanies, Liepājā vienmēr būsi svešais.” Man tā nebija.

Liepājā dažkārt ciemojos pie māsas studentes, un tie man ir svētki, jo atgriežos pie labām atmiņām. Esmu liels Liepājas arhitektūras fans, man patīk gan Vecliepāja, gan Jaunliepāja.

Arī tas, ka var aiziet pusstundā no ezera līdz jūrai – pat pasaules mērogā tā ir unikāla vieta. Liepājai, tāpat kā Cēsīm, centrālais ir Rožu laukums, un arī mēs savu eglīti turam Rožu laukumā.

Turklāt, man šķiet, tikai divas pilsētas bez Rīgas ir bijušas Latvijas galvaspilsētas – tās ir Liepāja un Cēsis.

Liepājnieks man šķiet neatkarīgs no valdošiem un populāriem viļņiem. Man ļoti simpatizē, ka Liepājai ir drosme domāt patstāvīgi, un to novēlu arī nākotnē, vēl arī uzlabot spēju darboties komandā, jo viens nav karotājs, mums visiem Latvijā jāmācās sadarboties.

Septembra jūras siltums

Pieaugušo izglītības speciāliste Ilze Onzule no Daugavpils: Liepāja vienmēr bijusi mana sapņu pilsēta, uz kuru gribēju aizbraukt kopš bērnības. Pat nezinu, ko es konkrēti tur gribēju redzēt, pie jūras biju bijusi Jūrmalā un Ventspilī. Taču Liepāja – tik skaisti tas vārds skanēja! Pirmajā reizē biju vīlusies. Tāda pati pilsēta kā citas Latvijā.

Tomēr nākamie braucieni kopā ar Daugavpils fotogrāfiem pie Liepājas kolēģiem pilnībā mainīja manus iespaidus. Vecā koka arhitektūra, ielas, kurās iedzīvojas dziesmas, putnu tornis! Visjaukākie ir cilvēki, kurus iepazinu, – Jānis Vecbrālis, Agris Klestrovs, Raitis Karlsons, Irina Tīre un citi.

Arī jūra mani tomēr iespaidoja. Man vienmēr ir auksti, tāpēc vispār reti peldos. Taču Liepājā es septembrī peldējos! Jūra bija tik silta!

Liepājas muzeja apskate vairs nav pilnībā par brīvu? Par to esmu sašauta. Man tas tik ļoti patika. Visiem stāstīju, cik tas ir forši, ka pašvaldība ietaupa naudu uz biļešu drukāšanu. Muzejā jau nekad nav pūļu. Varēja ienākt kaut ko apskatīt vienu reizi, pēc tam vēl.

Liepāja dikti maģiski velk!

Kuldīdznieks Artis Šimpermanis, grupas “Rumbas kvartets” dalībnieks: Man par Liepāju ir daudz, ko teikt. Liepāja ir forša un mīļa pilsēta – mēs tur koncertējam ar grupu.

Liepājnieki mūs vienmēr uzņem silti, kā jau kurzemnieki kurzemniekus. Tas vienmēr paliek sirdī mīļā atmiņā. Liepāja ir vēju pilsēta, kur dzīvo man ļoti labi draugi.

Zīmīgi arī tas, ka liepājnieks Jānis Šnipke, kuram tagad ir filmēšanas uzņēmums “Voyvi”, bija cilvēks, kurš “Rumbas kvartetam” uzfilmēja pirmo klipu dziesmai “Kur esi tu”. Tā bija dziesma un video, ar kuru mēs parādījām visai Latvijai, ka Kuldīgā ir tādi čaļi, kas spēlē veco mūziku.

Ar dēlu vienmēr laižam uz futeni Liepājā, futbols mums patīk, bet īpaši esam iemīļojuši futbola klubu “Liepāja”.

Liepājā vienmēr bijušas labas un jautras ballītes – īpaši vecajos labajos laikos.

Ir prieks pilsētā atgriezties, jo tā ar katru gadu kļūst arvien skaistāka. Nav tāda mēneša, kad uz Liepāju neatbrauktu – vēl pagājušo nedēļu bijām Karostā. Liepāja dikti maģiski velk!

Liepājnieki ir mīļi, bet ar raksturu, radoši ļaudis – tuvu mākslai un mūzikai. Ne jau velti cilvēki ar lieliem vārdiem nākuši no Liepājas.