“Vai projektētājs šeit maz ir bijis? Neticu! Citādi tādi brāķi te nebūtu,” laikrakstam sašutumu pauž liepājnieks Jānis, kurš regulāri gar, viņaprāt, nesakārtoto Rojas ielu dodas uz darbu 8. vidusskolā.

Jānis “Kurzemes Vārdam” pats personīgi uz vietas Rojas ielā vēlējās parādīt būvnieku un projektētāju iespējamās neprecizitātes. “Dunikas un Rojas ielas krustojumā jau vismaz divarpus gadus ir nepabeigta brauktuve. Viena liela bedre, kuru aizlāpīt laikam neviens netaisās. Gājēju celiņu pabeidza pagājušā gada rudenī, bet vai tas ir kvalitatīvs darbs, ja pa to normāli nevar pārvietoties ne invalīdi, ne riteņbraucēji. Apmale vienā posmā ir tik augsta, ka kaklu var nolauzt. Pasakiet, kurš kaut ko tādu varēja uzprojektēt! Un kurš būvuzraugs atļāvās objektu pieņemt!” dusmīgi stāsta Jānis. Viņš pilsētā novērojis vēl vairākas līdzīgas paviršības.

Rojas ielas 8. namā pirms vairāk nekā desmit gadiem Jānim dzīvojis paziņa, kurš tagad jau pārcēlies uz citu vietu. “Gājēju celiņa atjaunošanas laikā būvnieki pat izveidoja bruģētu taciņu – it kā uz ieeju šī nama pagalmā, tas nekas, ka tur pretī ir žogs un jau sen vairs nav vārtiņu. Manuprāt, tas ir vēl viens apstiprinājums, ka projektētājs te nemaz nav bijis un balstījies uz kaut kādiem veciem dokumentiem,” pauž Jānis, piebilstot, ka pie pašreizējiem 8. nama vārtiņiem stiprāka lietus laikā veidojas pamatīga peļķe, kas traucē gājējiem.

“Kurzemes Vārds”, ņemot vērā Jāņa stāstīto un pašu acīm redzēto, vērsās ar jautājumiem Liepājas pilsētas Komunālajā pārvaldē. Ar tās sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu un Būvprojektu daļas ceļu inženieri Egilu Muižuli vēlreiz apskatām minēto Rojas ielas posmu. Tur mūs uzrunā kāds tuvumā dzīvojošs vīrietis, kurš acīmredzot sadzirdējis runas par Rojas ielas problēmām. Viņš pauž savu viedokli: “Jau ilgu laiku Dunikas un Rojas ielas krustojumā bedri aizkašam ciet pašu spēkiem. Kā? Ar kājām… Ja to neviens nedarīs, mūsu automašīnām lūzīs riteņi.”

A. Štāls paskaidro, ka līdz galam nesataisīto Rojas ielas brauktuves posmu Rojas un Dunikas ielas stūrī atjaunos/sakārtos šovasar Dunikas ielas asfalta seguma atjaunošanas projekta laikā.

Par Rojas ielas gājēju celiņu runājot, E. Muižulis uzsver, ka tā atjaunošana nav notikusi visā garumā. “Projektā nebija paredzēts atjaunot visu gājēju celiņu no M. Ķempes ielas līdz Dunikas ielai. Pieejamais finansējums to vienkārši neļāva. Vieta, kur trotuāra apmale tiešām ir pārāk augsta, nebija projektā. Protams, tas apgrūtina pārvietošanos, bet šajā gadījumā projektētājs nav vainojams. Tā tur bija arī agrāk, pirms pagājušā gada rudens, kad pabeidza gājēju celiņa posma atjaunošanu,” stāsta E. Muižulis. Viņš piekrīt, ka nobruģētais celiņš pretī 8. nama žogam izskatās mulsinoši, taču arī tam esot skaidrojums: “Nobruģētā ieeja izveidota tāpēc, ka tagad zemesgabala saimniekam ieeja viņa īpašumā ir nodrošināta cauri cita īpašnieka zemesgabalam, bet šāda situācija jebkurā brīdī var mainīties.

Tad, kad notiek ielu pārbūves projektu izstrāde, pašvaldība paredz, lai katram īpašniekam perspektīvā būtu iespēja īpašumā iekļūt neatkarīgi no kaimiņu labvēlības. Pašvaldība šeit ir nodrošinājusi iekļūšanu īpašumā no ielas puses, kas principā ir pareizs (no citiem neatkarīgs) risinājums.”

E. Muižulis un A. Štāls piekrīt, ka ar problēmu pie Rojas ielas 8. nama ietves/brauktuves pazeminājuma, kur veidojas prāva peļķe, jātiek galā: “Pašreizējais risinājums (lietus ūdens novadīšana ar ievalku) nav efektīvs, jo nespēj savākt/nofiltrēt lietus ūdeni. Tur izbūvēsim lietus ūdens kanalizācijas pieslēgumu un gūliju. Pirms tam izstrādāsim nepieciešamo projekta dokumentāciju un ieplānosim naudas līdzekļus.”