Vairāku gadu garumā tiek lauzti šķēpi par pilsētas vēsturiskā centra nākotni. Par to, ka tur nepieciešamas pārmaiņas, speciālisti ir vienisprātis, taču – kādām jābūt centra attīstības vadlīnijām, vai ļaut un cik daudz ļaut pilsētas sirdij pukstēt arī mūsdienu ritmā, lai tā nepaliktu par sastingušu arhaismu modernas pilsētas attīstībā un vienlaikus tomēr nepazaudētu vēsturisko šarmu?

Pēdējā Liepājas domes Būvniecības konsultatīvās padomes sēde bija veltīta tieši Liepājas vēsturiskā centra daļas plānojuma attīstības koncepcijas izstrādei.

Jau 2004.gadā Liepājas dome pieņēma lēmumu uzsākt detālā plānojuma projekta izstrādi pilsētas centra daļas teritorijai. Notika vairākas publiskās apspriešanas, materiāli bija pieejami apskatei ne tikai Pilsētas domē, bet arī LPA, galerijā “Rožu laukums” un viesnīcā “Līva”.

Pa šo laiku pašvaldība rīkojusi vairākus pilsētplānošanas plenērus, kas veltīti pilsētas centra daļas attīstībai. Attiecībā uz Rožu laukumu un tuvējo apkārtni pilsētas Būvvalde definējusi: “Otrā pasaules kara laikā laukums pazaudēja lielāko daļu apbūves un līdz ar to savas aprises un telpisko satvaru. Pēckara apbūve nav piedāvājusi citu laukuma telpas kompozīciju. Daļa tukšumu stihiski apzaļumojušies, pilsētnieku apziņā kļūstot par zaļo zonu, tomēr bez centram nepieciešama kompozicionāla pamata un funkcionāla piepildījuma. Sava ekskluzīvā novietojuma dēļ šajā vietā tuvākajā nākotnē sagaidāmas nopietnas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ir izaicinājums un iespēja sakārtot Liepājas centra telpisko vidi, optimizēt vides mērogu, atjaunot vai radīt tēlu. Tāpat nepieciešama jauna sapratne par transporta un gājēju zonas organizāciju centrā.”

Bet pilsētas iedzīvotājus interesē tikai viens – lai Liepājas sirds funkcionētu, būtu pašiem tīkama un interesanta arī iebraucējiem.

Liepājas pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone uzsver: “Kopš Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējuma un uz tā pamata veidoto “Apbūves noteikumu” pieņemšanas ir pagājuši 10 attīstības gadi. Mainījies pieprasījums, iespējas un izpratne par attīstību un būvniecību pilsētas centrā. Uzkrāta zināma pieredze, izstrādāti vairāki izpētes darbi, tie katrs satur nozīmīgas atziņas, tomēr tās nav savstarpēji savietotas kopīgā koncepcijā. Tāpēc, lai definētu prasības pilsētas vēsturiskā centra zonā esošajiem neapbūvētajiem zemesgabaliem un rekonstruējamiem īpašumiem, lai nodrošinātu vērtīgākās vēsturiskās apbūves un pilsētas ainavas saglabāšanu, lai panāktu pietiekamu zaļo teritoriju klātbūtni pilsētas centra struktūrā, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos gājējiem, sabiedriskajam transportam, autobraucējiem un velosipēdistiem, ir uzsākts Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu projekts pilsētas vēsturiskā centra daļai.”

 Savukārt arhitekts Uģis Kaugurs ir pārliecināts, ka pilsētas centram jābūt stipram, ja tā nav, tad tā funkcijas pārņem citi pilsētas rajoni vai pat citas pilsētas. “Nebūt negribu aizbūvēt katru brīvo pleķīti, bet centram jābūt daudzfunkcionālam, kas apmierina dažādas intereses, tikai tad tam ir perspektīva,” viņš saka. “Liepājā tikai sešus mēnešus gadā ir labs klimats, pārējos sešos dominē vējains un lietains laiks, kad cilvēki tomēr grib patverties slēgtās telpās, aizvējā.” Tāpēc arī pilsētas centrā būtu vajadzīgas celtnes, kas veicina gan biznesa apriti, gan paplašina iedzīvotāju atpūtas iespējas. Vienlaikus U.Kaugurs norāda, ka centra modernizācijai galvenais ir panākt saprātīgu kompromisu starp biznesa pārstāvju un iedzīvotāju interesēm. Lai tas būtu gana aktīvs, tomēr saglabātu savu simbolisko nozīmi.

Pēdējā Būvniecības konsultatīvās padomes sēdē vietējie arhitekti un pieaicinātie speciālisti atkal diskutēja par vadlīnijām Liepājas centra nākotnei. Dominēja viedoklis, ka pilsētas centra attīstība nav atdalāma no pilsētas kopējās attīstības koncepcijas. “Jāsaprot, ko mēs galu galā gribam, kādas prioritātes izvirzām? Ja tūrismu vai centru kā pastaigu vietu, tad tas strauji jāatbrīvo no satiksmes, transporta plūsmu novirzot pa perimetru. Bet, ja ļaujam pilsētai dzīvot savu dzīvi, tad jāmeklē cits risinājums. Galvenais ir politiskais uzstādījums: kādas ir pilsētas prioritātes?” uzskata arhitekts Gundars Vīksna.

Arhitektu viedokļi dalās. Kāds domā, ka vēsturiskais centrs nav jāuzskata par rezervātu, tam ir tiesības attīstīties un tajā ir tiesības ienākt arī šodienai. Cits ir pārliecināts, ka jāveicina šīs teritorijas attīstība kā biznesa, tirdzniecības un dzīvojamam centram.

Tomēr par galveno speciālisti ir vienisprātis – pilsētas centrā jārada labvēlīgi apstākļi vēsturiskā saglabāšanai un jaunas kvalitatīvas arhitektūras ienākšanai.

Projekta izstrādes scenāriju veido vairāki posmi: izpētes un informatīvo datu apkopošana un analīze, dodot rekomendācijas trūkstošo datu sagatavošanai; darba uzdevuma sagatavošana liepājas teritorijas plānojuma grozījumu projektam pilsētas vēsturiskā centra daļai; projekta priekšlikumu izstrāde, izvērtēšana; centra zonas attīstības stratēģijas apstiprināšana.

Konsultatīvajā padomē speciālisti vērtēs priekšizpētes rezultātus, tajā apkopoto informāciju un pamatnosacījumus, kas ņemami par pamatu centra plānojuma projekta darba uzdevuma sagatavošanai.

Vispirms plānota diskusija par plānojuma projekta vietu, detalizāciju un vispārīgajiem uzdevumiem, tad – diskusija par plānojumam noteiktajām robežām un par plānojuma projekta saturu un visbeidzot – speciālistu priekšlikumi par priekšizpētes darbā paveikto un darba uzdevuma vadlīniju formulēšana.

Domes Būvniecības konsultatīvajā padomē darbojas: padomes priekšsēdētājs – domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, padomes priekšsēdētāja vietnieks – SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, kā arī padomes locekļi – Liepājas pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone, domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, arhitekts plānotājs Uģis Kaugurs, SIA “AKA birojs” arhitekts Andris Kokins, akciju sabiedrības “UPB” valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, domes izpilddirektors Edgars Rāts, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis, SIA “Arhitekta G.Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs Gundars Vīksna.

Padomē darbojas arī pieaicinātie eksperti: SIA “Arhitekta Edgara Bērziņa birojs” vadītājs Edgars Bērziņš, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, SIA “E.Daniševska birojs” vadītājs Elmārs Daniševskis, Kolumbijas Universitātes pilsētu plānošanas profesors Sigurds Grava, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Nikiforovs.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Stendera iela ir spilgts piemērs, kā pilsētas vēsture mēģina sadzīvot ar mūsdienu situāciju.