Strīds ir tā
situācija, no kuras nav pasargāts neviens. Kā to risināt, lai strīds nenonāktu
līdz tiesai, par to šonedēļ apaļā galda diskusijā ar dažādu iestāžu
darbiniekiem diskutēja Mediācijas padomes pārstāvji.

Diskusijā
piedalījās bāriņtiesu, Sociālā dienesta, namu apsaimniekošanas uzņēmumu,
Probācijas dienesta, Izglītības pārvaldes un citu iestāžu pārstāvji. Kā pastāstīja viena no šīs diskusijas organizatorēm
mediatore Indra Nārķe, tikšanās galvenais mērķis bija veicināt izpratni par
meditāciju kā progresīvu strīdu risināšanas veidu.

Probācijas
dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe sarunā ar
“Kurzemes Vārdu” pastāstīja, ka šajā dienestā meditāciju jau izmanto,
piemēram, izlīguma procesos – pieredze ņemta no norvēģiem. Šī dienesta
pārstāve Inga Zandberga atzina, ka bieži vien dažādas strīdu situācijas,
iespējams, nemaz nenonāktu līdz tiesai, ja kādā no iestādēm jau laikus būtu
pamanīti strīda iedīgļi un tie laikus risināti. “Tas ir kaut vai
gadījumos, kad ģimenē notikusi vardarbība,” viņa min piemēru. “Tāpēc
šajā jomā būtu vērtīga sadarbība starp dažādām iestādēm.”

“Es
mediācijas procesa lietderību saskatu divos virzienos,” sacīja Sociālā
dienesta direktore Iveta Bartkeviča. “Pirmkārt, mediatora iemaņas būtu
noderīgas ikvienam mūsu darbiniekam viņa ikdienas darbā, kur strīdu situācijas
ir gandrīz vai ik uz soļa. Un, otrkārt, kā mūsu dienesta sadarbību ar
sertificētu mediatoru nopietnos gadījumos, kad vajadzīga speciālista
palīdzība.”

I. Zandberga
piebilda, ka diskusijā runāts par mediatoru reģistra veidošanu un, viņasprāt,
būtu vērtīgi iegūt vajadzīgās zināšanas, lai sniegtu palīdzību jau profesionāli –
viņasprāt, tas būtu interesanti. I. Nārķe sacīja, ka pašlaik Latvijā top
“Mediācijas likums”. Bet tie speciālisti, kas vēlas apgūt mediatora
specialitāti, sīkāku informāciju var iegūt, ieskatoties Mediācijas padomes
mājaslapā www.mediacija.lv.