Portālā vērsās liepājnieks, kurš pauda sašutumu un neizpratni vienlaikus. ”Nesen portālā liepājniekiem.lv jūs paši rakstījāt, ka tad, kad Liepājas pilsētas domes sēdē tika skatīts jautājums par uzņēmēja Aloiza Norkus nevietā uzslieto žogu Jūrmalas parkā, strikti par žoga nojaukšanu iestājās opozīcijas deputāts Jānis Vilnītis. Biju patiesi sajūsmināts,” tā Arnolds.

Un turpina: ”Bet nu, izlasījis portālā ”TVNET” rakstu ”Liepājas deputātam pārmet patvaļīgu būvniecību; viņš sūdzības noraida” esmu teju bez valodas: deputāta un uzņēmēja vārdi nesaskan ar darbiem.”

Portāls ”TVNET” pagājušajā nedēļā rakstīja: ”Liepājnieki sūdzas par situāciju pie ēkas Ezera ielā 49 – izrakātais trotuārs saistīts ar Liepājas domes deputāta Jāņa Vilnīša vadītā Liepājas papīra meitasuzņēmuma ”First Labels” īstenoto žoga atjaunošanu.”

”TVNET” noskaidrojis: ”Liepājas pilsētas būvvaldē TVNET noskaidroja, ka par patvaļīgu žoga būvniecību sākta administratīvā lietvedība. Savukārt pats deputāts apgalvoja: arhitekte teikusi, ka šajā gadījumā nav vajadzīga saskaņošana būvvaldē.”

Portāls liepājniekiem.lv jau informēja, ka 2016.gada 16.jūnijā, pēc lasītāja nosauktās Liepājas pilsētas domes sēdes, kurā tika skatīts jautājums par Jūrmalas parkā nevietā uzslietiem žogiem, J.Vilnītis portālam pauda: ”Runājot par četriem īpašumiem Hika un Peldu ielā, uzskatu, ka, pirmkārt, tā ir dārgākā zeme Liepājā, kāda var būt. Tas ir Jūrmalas parka rajons! Viens zemesgabals, ko prasa iznomāt, ir apmēram pusmiljona eiro vērtībā. Un tādi zemesgabali ir četri!”

Jautāts, ko, viņaprāt pašvaldībai vajadzētu darīt, J.Vilnītis pauda stingru pārliecību: ”Ir tāds Dž.Orvela darbs ”Dzīvnieku ferma”, kurā norādīts, ka visi ir vienlīdzīgi. Ja tā būtu arī dzīvē, tad viss būtu skaidrs. Tāpat kā citiem prasa nojaukt nelegāli uzslietu žogu un būvēt to savā teritorijā, tāpat arī būtu jābūt šajā gadījumā. Visgodīgākā attieksme būtu prasība, ka žogs jānojauc un  jāuzslej atpakaļ tajā teritorijā, kas šiem cilvēkiem pieder.”

Uzņēmējs: Tās ir divas dažādas lietas!

J.Vilnītis portālam skaidroja, ka ”First Labels” zemesgabalu Ezera ielā 49 iegādājās pirms gada. Toreiz ap to slējušies četri dažādi žogu veidi. Tā kā teritorijā varēja iekļūt bezpajumtnieki, Liepājas pilsētas Pašvaldības policija aizvadītajā ziemā uzņēmumam aizrādījusi, ka nav sakārtots žogs.

”SIA ”First Label” ir AS ”Liepājas Papīrs” meitas uzņēmums, kuram ir savs direktors, bet pamatuzdevums – apsaimniekot vecās fabrikas telpas un nekustamo īpašumu,” skaidro ”Liepājas papīra prezidents J.Vilnītis.

Viņš stāsta, ka 2015.gada rudenī SIA ”First Labels” nopirka zemes gabalu Ezera ielā 49 tādēļ, ka uzņēmums ”Liepājas Papīrs” turpina attīstīties. Pagaidām gan zemesgabals Ezera ielā vēl netiek izmantots, bet paplašinoties tas būs nepieciešams.

”Šī gada sākumā Pašvaldības policija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par zemes gabala teritorijas sakopšanu,” turpina skaidrot ”Liepājas papīra” prezidents: ”Šim zemes gabalam vēsturiski bija žogs, taču atsevišķos posmos tas bija izgāzies, citos palikuši tikai stabi, līdz ar to teritorijā varēja iekļūt jebkurš cilvēks un izgāzt gružus, kas arī notika. Aizvadītajā vasarā ”First Labels” apņēmās šo teritoriju sakārtot un atjaunot žogu.”

Pēc J.Vilnīša teiktā uzņēmuma juriste sazinājās ar Liepājas pilsētas Būvvaldi, lai pārliecinātos vai nav nepieciešami saskaņojumi. Šā gada 7.jūlijā saņemta atbilde.

”Gan ”Liepājas Papīrs”, gan ”First Labels” ir sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem rūp gan iedzīvotāji, gan pilsētvide un vēlamies visu darīt gan likumīgi, gan kārtīgi un saimnieciski,” uzsver J.Vilnītis: ”Nav uzņēmuma pašmērķis nodarboties ar nelikumīgu būvniecību vai tamlīdzīgi, lai ieekonomētu.”

”Liepājas Papīra” prezidents, komentējot lasītāja izteikumus par darbu un vārdu nesaskaņu pauž sašutumu: ”Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Jūrmalas parkā tā bija pašvaldības zeme, uz kuras privātpersonas bija uzslējušas žogus. Bet te ir īpašums, kuram tika atjaunots žogs! Nevar salīdzināt!”

”Turklāt ir jāņem vērā, ka Ezera ielā īpašums, ko iegādājāmies, bija degradēta teritorija. Tagad tā ir sakārtota,” viņš turpina: ”Un mums ir ļoti labas attiecības ar kaimiņiem.”

Pieprasa metāla žoga demontāžu

Iedzīvotāji ar sūdzībām vērsušies ne tikai pie medijiem, bet arī Liepājas Būvvaldē. Sūdzībā norādīts, ka veikto darbu rezultātā bojāta pašvaldības teritorijā esošā ietve, kas savukārt apdraud garāmgājēju drošību un veselību. Un Būvvalde 2016.gada septembrī izskatījusi iedzīvotāja sūdzību par žoga un teritorijas apgaismojuma būvniecību Ezera ielā 49.

”Būvvalde mums pārmet par metāla bloku žogu. Apskatīju tuvāko teritoriju – tādu ir daudz,” tā J.Vilnītis.

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam skaidroja: ”Būvvalde 2016.gada 19.septembrī ierosināja administratīvo lietu par patvaļīgas būvniecības veikšanu Ezera ielā 49. Būvvalde pirms tam bija saņēmusi privātpersonas sūdzību.”

Pārbaudot sūdzībā minēto par situāciju Ezera ielā 49, būvinspektori konstatēja, ka zemes gabala īpašnieks ir SIA ”First Labels”; izbūvēts žogs pa īpašuma perimetru; ir bojāts trotuāra segums gar žoga metāla stabiem, kas traucē drošu gājēju pārvietošanos; projekta dokumentācija inženierbūvei Ezera ielā 49 Būvvaldē nav iesniegta; būvniecības iecere nav akceptēta un nav veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi kvalificēti kā patvaļīga būvniecība un SIA ”First Labels” uzdots nekavējoties pārtraukt būvdarbus.

2016.gada 4.oktobrī Būvvaldē saņemts SIA ”First Labels” apstrīdēšanas iesniegums par Būvvaldes lēmumu. Izskatot šo apstrīdēšanas iesniegumu, Būvvalde savu iepriekšējo lēmumu atstāja negrozītu. Būvvalde uzdevusi SIA ”First Labels” divu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas patvaļīgas būvniecības Ezera ielā 49 novēršanai nojaukt ielas žogu. Bet ne starpžogu jeb robežzogu.

2016.gada 12.oktobrī – pēc apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas – būvinspektori atkārtoti apsekoja īpašumu Ezera ielā 49.

”Tika konstatēts, ka, veicot robežzoga izbūvi pie blakus īpašuma Ezera ielā 49A, normatīvo aktu prasības ir izpildītas, ir atjaunots arī ietves segums, taču  būvdarbi nav pārtraukti, tiek montēti apgaismes stabi nožogotajā teritorijā, ir ierīkoti iebrauktuves vārti,” tā Būvvaldes pārstāvis.

Būvniecības likums nosaka, ka lēmums par būvdarbu apturēšanu, kas ietverts būvinspektora atzinumā, ir izpildāms nekavējoties. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Administratīvā lietvedība ir sākta par patvaļīgu žoga būvniecību šajā adresē. Par to Būvvalde pieņems lēmumu.

Vai pārpratums?

Tuvojoties vasarai, uzņēmums vērsies Būvvaldē ar iesniegumu, lai saskaņotu žoga atjaunošanu, tā J.Vilnītis. Taču arhitekte atbildējusi, ka žoga atjaunošanai neesot vajadzīga saskaņošana Būvvaldē. 

Taujāts, kura Būvvaldes amatpersona teikusi, ka žoga atjaunošanai nav nepieciešama saskaņošana Būvvaldē, kaut noteikumi paredz, ka žogs ir mazā būvkonstrukcija, kura veidošanai nepieciešams saskaņojums, J.Vilnītis portālam atzina, ka šādu atbildi uzņēmums saņēmis no Būvvaldes pārstāves Guntas Šnipkes.

Uzņēmējs arī norādīja, ka viņam savāda šķiet situācija, ka medijos publicētas tās pašas vasarā uzņemtās fotogrāfijas, ko viņam, norādot uz pārkāpumu piestādījusi Būvvalde.

Uz jautājumu, vai taisnība, ka būvdarbi nav saskaņoti, A.Štāls portālam skaidroja, ka ietves bojāšana nebija atļauta, taču tā ir novērsta un bīstamības nav. Atkārtoti apskatot objektu, konstatēts, ka ietve atjaunota iepriekšējā stāvoklī.

Arī par starpžoga izbūvi Būvvaldei pretenziju nav:

”SIA ”First Labels” pirms tam (2016.gada jūlijā) noskaidroja Būvvaldes arhitektes viedokli par starpžoga izbūvi – tā ir jāveic saskaņā ar Civillikuma prasībām, tas ir, kaimiņiem vienojoties savā starpā. Būvvalde kaimiņu attiecībās šajā gadījumā neiejaucas.”

A.Štāls skaidro, ka žoga daļas, kas piekļaujas Ezera ielai – ielas žogs – būvniecībai gan ir nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju: ”Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi ”Vispārīgie būvnoteikumi” klasificē žogu kā I grupas inženierbūvi, secīgi – tā būvniecībai ir piemērojamas Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumu ”Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” prasības.”

”Būvdarbi Ezera ielā 49 neatbilst arī citu tiesību aktu prasībām, proti, konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj TIAN 106.punkts, kas noteic, ka žogu aizsargājamās apbūves teritorijās izgatavo atbilstoši Liepājā raksturīgiem vēsturiskiem analogiem. Ja zemesgabalā saglabājies vēsturiskais žogs vai tā daļa, jaunu žogu izgatavo pēc vēsturiskā žoga parauga,” tā Būvvaldes pārstāvis – koka vai mūra.

”Nekustamais īpašums Ezera ielā 49 atrodas Aizsargājamās apbūves II zonā (TIAN 5.pielikums), uz to attiecas Liepājas centra kultūrvēsturiskai videi raksturīgais vertikāli likts koka dēļu žogs ar vai bez pamatnes. Bet Ezera ielā 49 gar ietvi ir uzbūvēts metāla sieta žogs, kas Aizsargājamās apbūves II zonā ir atzīstama par prettiesisku būvniecību,” klāsta A.Štāls.

Savukārt jautāts, vai tiešām G.Šnipke uzņēmumam teikusi, ka žoga būvei saskaņojums nav vajadzīgs, A.Štāls atzina: ”Protams, sarunā klāt nestāvēju. Taču G.Šnipkes elektroniskajā sarakstē saglabājušies ieraksti, kuros viņa uzņēmuma pārstāvjiem izskaidrojusi, ka starpžoga būvniecībai Būvvaldes saskaņojums nav nepieciešams. G.Šnipke elektriniskajā sarakstē norādījusi, ka žogu būvniecība jāveic atbilstoši likuma prasībām. Bet nav bijusi runa par ielas žogu, vien robežžogu.”

”Uzņēmuma pārstāvjiem jāiepazīstas ar apbūves noteikumiem, sadaļu par žogiem,” tā Būvvaldes pārstāvis.

Un uzsver, ka J.Vilnīša novērojums, ka apkaimē ir vairāki metāla sieta žogi, nenozīmē, ka arī šo zemes gabalu īpašnieki netiks saukti pie atbildības: ”Atzīstu, ka tikai un vienīgi apsveicami ir tas, ka teritorija ir sakārtota. Taču žogs īpašuma ielas pusē neatbilst prasībām.”

Bet uz jautājumu, kā tas nākas, ka medijos publicētas un Būvvaldē uzņēmējam rādītas vienas un tās pašas aizvadītajā vasarā uzņemtās fotogrāfijas, A.Štāls portālam paskaidroja: ”Būvvalde sāka rīkoties pēc tam, kad 2016.gada 8.septembrī tika saņemta privātpersonas vēstule ar tai pievienotām fotogrāfijām.” Viņš pieļauj, ka minētā privātpersona ar tām pašām fotogrāfijām vērsusies arī pie medijiem.

***

Jāpiebilst, ka žogi ap privātīpašumiem Jūrmalas parkā, kas bija uzslieti uz pašvaldības zemes, ir novākti. Pilsētas dome vasarā pieņēma lēmumu, ka līdz augusta sākumam privātīpašniekiem nevietā uzslietie žogi jādemontē.

Kā portālam pastāstīja Liepājas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts, žogi līdz norādītajam laikam tika demontēti.

 ________________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.