Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Atslēga ir komandas saskaņā
EP viceprezidenta Roberta Zīles (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) padomniece Guna Zaķe-Baltā šajā amatā strādā jau 20 gadus, taču darbs viņai joprojām šķiet pārbaudījums.
“Gan Roberta, gan mana karjeras dinamika pa šiem gadiem gājusi tikai uz augšu, un ar katru sasaukumu mums ir aizvien vairāk izaicinājumu bijuši.
Tai skaitā šobrīd EP viceprezidenta postenis,” saka Guna.
R. Zīles padotībā Guna sāka strādāt jau tad, kad politiķis 2002. gada nogalē kļuva par satiksmes ministru. 2004. gadā, kad viņu ievēlēja EP, arī Guna pārcēlās uz darbu un dzīvi Briselē.
Viņas pienākums ir sagatavot deputātu plenārsēdēm, intervijām, sekot likumdošanas procesiem tajās komitejās, kurās deputāts darbojas, utt.
“Lielākā atslēga ir komandas saskaņā.
Mēs esam pirmie no Baltijas, kas darbojas viceprezidenta postenī, jau 20 gadus esam koordinatori Transporta un tūrisma komitejā, jau otro reizi piedalāmies ES daudzgadu budžeta sarunās – esam galvenajā parlamenta komandā,” pauž Guna.
Padomniece gan spriež, ka pirms 20 gadiem EP darba temps likumdošanā bija nedaudz lēnāks. Līdz ar to uzsākt darbu Briselē bijis vieglāk – iepazīšanās ar darba vidi un pielāgošanās notikusi pakāpeniskāk.
“Man ir sajūta, ka tagad jaunajiem kolēģiem tomēr tas temps ir pilnīgi cits.”
Kā vēl vienu izmaiņu viņa min Lisabonas līgumu (stājās spēkā 2009. gada decembrī), kas palielināja EP lomu likumdošanā.
Dabas dota enerģija
Tāpat kā deputātiem, arī palīgiem darbs norit gan Briselē, gan Strasbūrā. “Strasbūrā esam 12 reizes gadā no pirmdienas līdz ceturtdienai. Briselē notiek ikdienas sagatavošanās darbs komitejās un politiskajās grupās, savukārt Strasbūrā norit plenārsēdes, kurās balso par likumprojektiem un pieņem rezolūcijas,” klāsta Guna.
Pa autoceļu no Briseles uz Strasbūru jāmēro vairāk nekā 400 kilometri, attiecīgi tas aizņem vairākas stundas.
“Strasbūrā parasti pirmdienās mums ir parlamenta biroja sēdes, un no parlamenta ēkas faktiski neizeju agrāk par desmitiem vakarā. Viens no Roberta pienākumiem ir vadīt plenārsēdi, tā ka arī citas dienas darbs norit līdz desmitiem vienpadsmitiem vakarā.
Tas ir enerģiju prasošs pasākums,”
teic Guna, atklājot, ka darbā nereti noriti trialogi (neformālas sarunas starp EP, Eiropas Komisiju un Padomi par likumdošanas priekšlikumiem), kas nozīmē, ka deputātiem un viņu komandām jāstrādā arī naktīs.
Taču R. Zīles padomniece smejoties saka, ka viņai ir dabas dota enerģija. Viņa atrod spēku, gan lai rīta agrumā paskrietu parkā, gan aktīvi darbotos latviešu kopienā Briselē, kurā nodibināts deju kolektīvs, kas piedalās dziesmu svētkos, koris, bērniem skautu un gaidu nodaļa, iepriekš bijusi arī pašiem sava futbola komanda.
R. Zīles padomniece organizē latviešu filmu izrādīšanu Latvijas pārstāvniecībā Briselē, grāmatu prezentācijas utt.
Viņa lēš, ka Briselē dzīvo un strādā vairāki tūkstoši latviešu.
Tie, kuri Eiropas institūcijās sāka strādāt jau aptuveni pirms 20 gadiem, Beļģijā izveidojuši ģimenes.
Guna: “Man tiešām sniedz gandarījumu pārstāvēt Latvijas intereses, panākt tai nozīmīgas lietas. Lai arī 20 gadus dzīvoju ārpus valsts, Latvija joprojām ir mana dzimtene un galvenā identitātes daļa.”
Virziens ir skaidrs – veicināt Ukrainas uzvaru
Aļona Zandere ir jaunpienācēja Briseles latviešu saimē – EP deputāta Reiņa Pozņaka (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) biroja vadītājas amatā viņa stājās pagājušā gada vasarā.
Kā tas ir – strādāt tik lielā “mašinērijā” jeb sarežģītajā Eiropas politikas vidē?
“Es to uztveru kā brīnišķīgu piedzīvojumu gan personiski, gan profesionāli. Jāpiekrīt, ka mašinērija tiešām ir liela, bet tā sastāv no vairākām dimensijām – parlaments kā institūcija, tad piederība konkrētai politiskai grupai, tad piederība sava deputāta birojam un tad piederība caur atbildību noteiktās komitejās.
Saliekot to pa plauktiņiem, darbs parlamentā neliekas mašinērija, ir tikai jāsaprot noteikumi.
Reinim ir konkrēts mērķis un iemesls, kāpēc viņš atrodas EP, un līdz ar to mums kā komandai virziens ir skaidrs – veicināt Ukrainas uzvaru, kā arī strādāt pie Eiropas Savienības drošības,” stāsta Aļona.
Viņa skaidro, ka R. Pozņaka komanda nav liela, tieši tāpēc svarīgi, ka katrs saprot savus uzdevumus un spēj mērķēti īstenot talantus tieši tur, kur nepieciešams.
“Paralēli esmu atbildīga par līgumiem, budžetu, politiskiem dokumentiem, rezolūcijām, sapulcēm, kalendāru utt.
Mēs esam ļoti aktīvi, organizējam dažādas iniciatīvas, bet darām to tiešām kā komanda, katrs uzņemoties noteiktas atbildības savā specifikā.
Reinis ir labs priekšnieks, jo dod mums milzīgu brīvību, ieklausās mūsos, piedāvā bieži vien unikālas idejas, un kopīgi tad sēžam un domājam, kā tās īstenot. Reiņa prioritātes ir arī manas prioritātes, un bez iedziļināšanās tajās strādāt būtu grūti. Katrā ziņā es nevaru iedomāties nevienu citu virzienu, kas šobrīd būtu ar tādu jēgu kā šis.
Mēs daudz strādājam pie tā, lai arī citi Eiropas Parlamenta deputāti saprastu, cik svarīga ir Austrumu pierobežas aizsardzība gan fiziskā, gan ekonomiskā izpausmē. Latvija un pārējās pierobežas valstis ir īpašas ar to, ka tās ir ļoti trauslas savā drošībā, un tāpēc ir svarīgi, ka lēmumpieņēmēji, deputāti parlamentā, pienācīgi apzinās, ka šis trauslums nav mūsu ilūzija vai izdomājums, bet realitāte.
Dienvidu valstīm ir savas problēmas, ar ko cīnīties, to skaitā aizlaistā imigrācija un sekas, ko tā radījusi sabiedrībā, tāpēc nevar pārmest, ka viņi ne vienmēr līdz galam saprot, uz kādas pulvermucas mēs atrodamies.”
Mikrodaļiņa no lielās bildes
Aļona atklāj, ka viņai Strasbūra patīk labāk nekā Brisele, taču joprojām prātā jautājums: kāpēc to visu nevar darīt Briselē, kas skaitās viņu pamata darbavieta?
“Pati Brisele nav mana mīļākā pilsēta, bet man ļoti patīk rajons, kurā dzīvojam. Atradām dzīvokli blakus meitas skolai, tas atrodas ļoti zaļā zonā, ar mežu un parkiem.
Sākumā, kad tikko pārvācāmies uz Briseli, es biju pārgurusi no dokumentu kalniem, un tas, kas iedeva spēku, bija tieši šis rajons – mierīgs un skaists.
Ir izveidojušās dažas labas draudzības arī ar latviešiem, bet man ir skandināviska pieeja, labāk mazāk, bet kvalitatīvāk. Parlamentā latviešu deputāti un viņu komandas savā starpā ir labās attiecībās, neteiksim, ka visi esam labākie draugi un kopā pavadām brīvo laiku, bet es zinu, ka uz šiem cilvēkiem varu paļauties un lūgt palīdzību, ja tas nepieciešams,” viņa stāsta.
Novilkt robežu starp mājām un darbu neesot viegli. Dzīvojot Briselē, arī nedēļas nogalēs reizēm šķietot, ka esi darbā, jo šī pilsēta pati par sevi ir kā darba vieta, nevis mājas.
“Sestdienas rītā dzerot kafiju, pilnīgi prasās atvērt datoru un pastrādāt, lai gaidāmajā nedēļā būtu vieglāk.
Esam pārvākušās kopā ar meitu, un viņa savā ziņā mani piespiež un iedod pienākuma apziņu atslēgt galvu no darba.
Baudām dabu, kas Beļģijā un Nīderlandē tiešām ir skaista, kā arī iesaistos šopinga aktivitātēs, jo mana meita ir pusaudze,” stāsta Aļona.
Gandarījumu darbā viņai sniedz rezultāts.
“Mēs daudz strādājam, un mums visiem ir viens dzinulis – un tas ir rezultāts. Mēs redzam, ka paveiktais tiešām maina un ietekmē procesus, ka mums ir iespējas runāt tādā balsī, ko sadzird, ka mēs varam skaļi iestāties par Latvijas interesēm un pierādīt kolēģiem no citām valstīm, kāpēc šīs intereses ir svarīgas. Īpaši tagad.
Esmu pateicīga, ka varu darīt to, ko no sirds uzskatu par pašu svarīgāko šobrīd.
Lai arī mēs esam mikrodaļiņa no lielās bildes, ir svarīgi izmantot dotās iespējas, iestājoties par Latvijas drošību. Un mums ir arī gandarījums, ka mums ir, ko piedāvāt, ka politiskajos dokumentos un diskusijās mēs varam bez liekuļošanas izcelt Latviju kā valsti, kas ir augsti attīstīta dronu ražošanā, ka mūsu uzņēmumu militārās ražošanas kapacitāte un kompetences ir labā līmenī, ka šo pieredzi var iekļaut kā piemēru rezolūcijās un pamatot, kāpēc ir nepieciešami finansiāli resursi.”
Tikmēr uz jautājumu – vai EP deputātiem no Latvijas ir grūtāk panākt, lai Latvijas balss tiktu sadzirdēta, nekā parlamentāriešiem no lielajām valstīm – Aļona atbild apstiprinoši: “Mums ir mazāk deputātu. Piemēram, Eiropas Konservatīvo reformistu grupā, kurā esam, ir ļoti liela itāļu un poļu delegācija.
Skaidrs, ka viņu balsis ir dzirdamākas, viņi var izcelt mūsu skatījumā neaktuālākas problēmas, bet mēs to respektējam, jo viņi ir vairākums.
Bet tajā pašā laikā mēs iestājamies par tēmām, kas ir svarīgas gan Latvijai, gan arī pārējām valstīm. Piemēram, drošība. Ja karš sāksies Latvijā, tad karš sāksies visā Savienībā. Ja šajā Latvijas balsī ir veselais saprāts un citu valstu deputāti redz tam jēgu, tad to dzird viennozīmīgi.”
Uzziņai
– EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no attiecīgā budžeta piešķīruma, kuru EP noteicis 30 769 EUR apmērā mēnesī (01/07/2024).
– Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.
Avots: europarl.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
