Valsts valodas centra sabiedriskā palīdze Guna Pūce, kura no decembra uzrauga, vai Liepājā tiek pareizi lietota latviešu valoda, secina, ka situācija esot normāla. “Nav tik traki,” viņa smaidot saka, cerībā sekmēt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Kā Valsts valodas centra sabiedriskā palīdze G.Pūce līdz šim ir sniegusi konsultācijas par valsts valodas lietojumu gan sarunvalodā, gan rakstos ne tikai Liepājas Universitātē, kur viņa strādā par referenti, bet arī citās iestādēs un organizācijām. Līdz šim viņai nācies aizrādīt par gramatiski nepareizi noformētu izkārtņu tekstiem, medicīnas iestādei – par termina “palīdzošās profesijas” lietojumu, Guna arī veikusi labojumus kādas automazgātuves pamācībā, pārbaudījusi arī kādas viesnīcas izkārtnes uzrakstus atbilstoši valsts valodas prasībām.

Lai arī par Valsts valodas centra sabiedrisko palīdzi G.Pūce strādā nesen, sieviete pamanījusi un centusies novērst vairākus valsts valodas pārkāpumus Liepājā. “Nereti sludinājums pirms ievietošanas portālā tiek iztulkots, izmantojot “Google” tulkotāju, tā izkropļojot latviešu valodu,” pamanījusi Guna. “Tāpat veikalos preču nosaukumi un dažādu ierīču lietošanas instrukcijas nav latviešu valodā, uzraksti kafejnīcās dažkārt ir tikai svešvalodā. Par pārkāpumiem norādu veikalu vai kafejnīcu vadītājiem.”

Taču ne vienmēr kļūdu pieļāvēji priecājas par Gunas aizrādījumiem. Viņa stāsta:

“Bieži vien, ja aizeju un aizrādu, ka, piemēram, uzraksts ir nepareizā latviešu valodā, saņemu nievājošu attieksmi.” G.Pūce uzsver, ka Valsts valodas centra sabiedriskā palīga pienākums ir palīdzēt, dot padomus, nevis sodīt.

Ja konkrētā iestāde vai uzņēmums kļūdu laika gaitā tomēr nenovērš, tad gan sabiedriskie palīgi var vērsties Valsts valodas centrā, aicinot iesaistīties valodas kontroles inspektorus. Pagaidām liepājniecei to nav nācies darīt.

Dažkārt cilvēkiem šķietot, ka tas, uz ko Guna norāda, ir sīkums, kam nav vērts pievērst uzmanību. Taču G.Pūce tā nedomā. “Tā kā pēc izglītības esmu filoloģijas maģistre, latviešu valodas lietošana man nekad nav bijusi vienaldzīga, vienmēr cenšos lietot pareizu un tīru latviešu valodu, jo, kā gan citādi spēsim saglabāt latviešu valodu, ja paši to necienīsim?”

Guna nereti novērojusi situācijas, kad pircējs – Latvijas iedzīvotājs – nerunā valsts valodā, un pārdevēja cenšas sliktā krievu valodā atbildēt. Dažkārt veikalos un kafejnīcās izkārtnes un nosaukumi norādīti vai nu ļoti sliktā latviešu valodā, vai tikai svešvalodā. “Tas viss kropļo mūsu valodu,” norāda G.Pūce. Viņa smejas, ka nu pa pilsētu vairs nevarot mierīgi pastaigāties, jo acis pašas meklējot, vai uzrakstos nav kļūdu. Speciāli reidos Guna neejot, ja ikdienā sanāk ko ievērot, to arī piefiksē. “Lielākoties sanāk rediģēt tekstus, skatīties, vai ir noformēts atbilstoši valsts valodas likumam. Sazinos ar tiešiem valodas pētniekiem un profesionāļiem, meklēju avotos, vai tāds termins ir atrodams.”

Lēmumu pieteikties par sabiedrisko palīdzi sieviete nenožēlo. “Man tas patiešām patīk,” viņa smaidot saka.

“Jā, dažkārt sevi ir jāpārvar, jāsaņem drosme, lai kādam norādītu uz kļūdām. Tas jādara pārliecinoši, argumentēti. Nederēs, ja bailīgi iešu klāt un teikšu, ka jums tur ir kļūdiņa.”

Liepājniece pastāsta, ka Valsts valodas centrā bijušas arī saskarsmes psiholoģijas praktiskās nodarbības, kurās izspēlētas dažādas situācijas, kādas varētu būt sastopamas sabiedriskā palīga darbā.

Jāpiebilst, ka G.Pūce par savu darbu nesaņem samaksu. Viņa, tāpat kā vēl astoņi Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi, šos pienākumus veic brīvprātīgi, no darba brīvajā laikā. Visi ir beiguši centra organizētās apmācības, kā arī nokārtojuši pārbaudes darbus, saņemot Valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecību.

Sabiedrisko palīgu uzdevums ir izvērtēt publiskās informācijas tekstus atbilstoši latviešu literārās valodas normām, sniegt ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai, kā arī sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos. Ikviens iedzīvotājs var sazināties ar savā reģionā strādājošo sabiedrisko palīgu, lai ziņotu par pamanītu valodas kļūdu publiskajā telpā vai lūgtu padomu kādā latviešu valodas lietošanas jautājumā. Liepājas sabiedriskajai palīdzei Gunai Pūcei var zvanīt uz tālruņa numuru 20011931 vai rakstīt uz e-pastu [email protected].

Jāpiebilst, ka Valsts valodas centrs aicina vēl pieteikties sabiedriskos palīgus, arī liepājniekus, lai apzinātu situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņotu centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām.