Šogad Latvija līdz ar visu Eiropu skaita stārķus. Jau septīto reizi
tādā veidā vāc datus par šo putnu dzīvi, iepriekšējo reizi tas notika pirms
desmit gadiem. Pagaidām ornitologi vērtē, ka balto stārķu populācija turas
braši, bet, lai par to pārliecinātos, ļoti nepieciešama iedzīvotāju atsaucība.

Stārķus Latvijā skaita divējādi, stāsta ornitoloģe Māra Janaus.
Aicinājums apzināt ligzdas un ziņot par tām nosūtīts visām Latvijas skolām.
Otrs ceļš ir darīt to internetā, dabas novērojumu portālā
“Dabasdati.lv”. Mērķis ir iegūt informāciju par iespējami visām
Latvijas balto stārķu ligzdām. Portālā izveidota īpaša sadaļa, kurā var ziņot,
arī izmantojot viedtālruni. Tur izlasāma arī detalizēta informācija, kā to
darīt. Pētnieki uzsver: lai apzinātu balto stārķu ligzdošanas sekmes visā
Latvijas teritorijā, uzskaitē svarīgi iesaistīt pēc iespējas vairāk
iedzīvotāju. Latvijas Ornitoloģijas biedrība īpaši aicina apsekot viensētas,
kas ir tālāk no galvenajiem ceļiem. Spriežot pēc līdzšinējās aktivitātes,
M. Janaus spriež, ka atsaucība būs gana liela. Skaitīšana notiks līdz pat
putnu aizlidošanai.

Pašlaik ar stārķu populāciju Latvijā viss ir kārtībā, saka
M. Janaus. “Ir arī apvidi, kur skaits ir palielinājies.” Svēteļus
ietekmē arī klimata pārmaiņas, to izplatības areāls aizvien vairāk atvirzās uz
ziemeļaustrumiem. Igaunijā šo putnu pāru skaits no dažiem desmitiem
20. gadsimtā pieaudzis jau līdz tūkstošiem, stāsta ornitoloģe.

Pirms 10 gadiem Latvijā ligzdoja apmēram 10,6 tūkstoši svēteļu pāru, to
skaits bijis gandrīz nemainīgs kopš 1994. gada. Tagad lauksaimniecības platības
ir samazinājušās, bet atlikušajās aizvien vairāk lieto dabai nedraudzīgas
vielas, un tas pētniekiem rada bažas par iespējamu balto stārķu skaita
samazināšanos un to turpmāko labklājību.

Pēdējās desmitgadēs mainījies arī Latvijas stārķu dzīvesveids – tie no
kokiem un jumtu korēm savas ligzduvietas ļoti daudzos gadījumos pārcēluši uz
elektrības stabiem. Koncernam “Latvenergo” tādēļ ik gadu vairāk nekā
divos tūkstošos gadījumu nākas labot stārķu radītās sekas, stāsta M. Janaus.
Tomēr koncerna darbinieki arī paši liek uz elektrības stabiem ligzdu pamatnes.
Putniem acīmredzot stabi patīk, jo nereti pat tad, ja tiem piedāvā ligzdas
pamatni kādā citā vietā, tie spītīgi atgriežas.

Stārķi pie savas mājvietas turas cieši, katru pavasari atgriežas tur,
kur ir piedzimuši un kur iepriekš izdevies veiksmīgi ligzdot. Izteikti monogāmi
gan tie nav. “Vairāk uzticīgi vietai, nevis pārim,” stārķu pētniece
stāsta, ka tad, ja no pāra atgriežas viens – parasti tas ir tēviņš –, tas veco
partneri īpaši negaidīs, ņems to, kas lidos garām. “Tāpēc arī notiek
stārķu kautiņi, kad vecais partneris atgriežas un dzen jauno prom.”

M. Janaus Latviju dēvē par balto stārķu zemi, jo šeit ir dzimtene
apmēram 4,5 procentiem visas pasaules svēteļu. Valstij ar tik nelielu
teritoriju tas ir ļoti daudz. Te ir arī viens no augstākajiem svēteļu ligzdu
blīvumiem pasaulē – vidēji 17 ligzdu uz 100 kvadrātkilometriem. “Taču līdz
ar to mēs esam atbildīgi par šo putnu labklājību un nākotni.”

Uzziņai

Pirms 80 gadiem ap 90 procentiem balto stārķu ligzdu ar cilvēku palīdzību
bija uzbūvētas uz kokiem.

Pirms 10 gadiem šādu ligzdu bija vairs tikai ap 10 procentiem.

Uz stabiem tagad ir ap 60 procentiem ligzdu.