Viņš informēja, ka “airBaltic” ir veikusi papildu pielāgojumus gaidāmajam ziemas sezonas grafikam. Atbilstoši sezonālajam pieprasījumam ziemas sezonā netiks veikti lidojumi no Rīgas uz Bukaresti Rumānijā, Sofiju Bulgārijā, Budapeštu Ungārijā un Oulu Somijā, taču tos plānots atsākt vasaras sezonā. Tāpat tiks pārtraukti lidojumi no Rīgas uz Insbruku Austrijā.

Zilberts norādīja, ka “airBaltic”, tāpat kā citas lidsabiedrības, regulāri pārskata maršrutu tīklu un lidojumu grafiku, pielāgojot kapacitāti pasažieru pieprasījumam un aktuālajiem tirgus apstākļiem. Pašreizējā situācijā būtisks faktors ir arī paaugstinātās aviācijas degvielas cenas, kas būtiski ietekmē lidsabiedrību darbības izmaksas.

Papildu atceltajiem pieciem galamērķiem no Rīgas lidsabiedrība arī samazinās lidojumu biežumu četros maršrutos, ņemot vērā tradicionāli zemāku pieprasījumu pēc ceļošanas janvārī un februārī. Tostarp lidojumi tiks samazināti maršrutos no Rīgas uz Kopenhāgenu Dānijā, Oslo Norvēģijā, Vīni Austrijā un Minheni Vācijā, saglabājot ikdienas savienojamību ar šiem galamērķiem.

Atsevišķos ziemas sezonas mēnešos tiks pielāgots arī lidojumu grafiks maršrutos no Rīgas uz Madeiru un Prāgu Čehijā.

Zilberts norādīja, ka ietekmētajiem pasažieriem tiek piedāvāta iespēja pārcelt lidojumu uz citu pieejamu reisu 14 dienu laikā pirms vai pēc sākotnēji plānotā datuma vai pieprasīt naudas atmaksu.

Minētie pielāgojumi ir daļa no regulāras komerciālās plānošanas un sezonālās maršrutu tīkla optimizācijas un neietekmē “airBaltic” ilgtermiņa attīstības plānus, uzsvēra Zilberts.

Gaidāmajā ziemas sezonā “airBaltic” kopumā no Rīgas piedāvās vairāk nekā 45 tiešos galamērķus.

Iepriekš “airBaltic” aģentūrai LETA norādīja, ka ziemas sezonā pārtrauks lidojumus vairāk nekā desmit maršrutos Baltijas valstīs, tostarp septiņos maršrutos no Rīgas – uz Faru Portugālē, Kitili Somijā, Ļubļanu Slovēnijā, Maltu, Marrākešu Marokā, Zalcburgu Austrijā un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Lidojumi uz Ļubļanu turpināsies vasaras sezonā.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā. Patlaban “airBaltic” ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa “Ad Hoc Group” tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.