Viņš pauda, ka par valsts budžetu pārāk ilgi runāts galvenokārt kā par naudas sadalīšanas instrumentu, diskutējot, kurai nozarei piešķirt vairāk un kur atrast papildu finansējumu.

Tomēr galvenais jautājums esot, ko Latvijas cilvēki saņem pretī par samaksātajiem nodokļiem. Šis jautājums ticis uzdots pārāk reti.

“Mēs nevaram turpināt audzēt izdevumus straujāk par ieņēmumiem un cerēt, ka ekonomikas izaugsme visas problēmas atrisinās mūsu vietā,” uzsvēra politiķis.

Kulbergs uzsvēra, ka valstij ir jāiemācās tērēt gudrāk. Viņš norādīja, ka katru problēmu nevar risināt ar papildu finansējumu, jaunām štata vietām un institūcijām.

Katram iztērētajam eiro jābūt izmērāmam rezultātos. Pirmkārt, jāskatās uz lietderību katram lēmumam, bet nestrādājošas sistēmas jāmaina, nevis tām automātiski jāpiešķir finansējums.

Kulbergs arī aicināja pievērst lielāku uzmanību valsts ieņēmumu vairošanai, šim mērķim pakārtojot valsts aparāta, institūciju un Eiropas Savienības fondu darbu.

Politiķis norādīja, ka “Apvienotais saraksts” (AS) piedāvā izveidot Latvijas attīstības fondu, kas apkopotu valsts aktīvus un nodrošinātu to profesionālu un caurskatāmu pārvaldību.

Viņa ieskatā kapitāls būtu jāiegulda tautsaimniecībai svarīgās jomās un tikai pēc tam dividendes jānovirza valsts budžetā sociālo funkciju finansēšanai. Fonda uzdevums būtu arī piesaistīt privāto kapitālu un attīstīt Latvijas kapitāla tirgu.

“Valsts uzņēmumiem ir jāstrādā Latvijas iedzīvotāju labā nevis politisko partiju interesēs,” uzsvēra Kulbergs.

Viņš norādīja, ka budžeta ilgtspēju nevar nodrošināt tikai ar taupīšanu – nepieciešama arī ekonomikas izaugsme, investīcijas, produktivitātes palielināšana un uzņēmumi, kas spēj konkurēt pasaules tirgos.

Kulbergs izcēla tiesu sistēmas nozīmi investīciju piesaistē. Viņa ieskatā investoriem ir būtiski, lai komercstrīdus varētu atrisināt saprātīgā un paredzamā termiņā un lai pieņemtais spriedums tiktu efektīvi izpildīts.

“Ja uzņēmējs nevar paļauties uz ātru, taisnīgu tiesu, viņš nevar droši plānot savas investīcijas,” sacīja politiķis, uzsverot, ka tiesu efektivitāte ir arī Latvijas ekonomikas un konkurētspējas jautājums.

Tāpat Kulbergs pauda, ka digitalizācijai un mākslīgā intelekta izmantošanai jārada reāls ietaupījums. Ja tehnoloģijas ļauj darbu paveikt ātrāk, tam jāatspoguļojas valsts pārvaldes izmaksās.

Viņš aicināja vērtēt ietaupīto laiku, naudu un cilvēkdarba stundas, nevis ieviesto informācijas sistēmu skaitu.

Politiķis kritizēja pieeju, kurā ar Eiropas finansējumu tiek veidotas jaunas sistēmas un reģistri, kuru uzturēšana pēc tam jāsedz no valsts budžeta. Kā piemēru viņš minēja veselības nozari, kurā, pēc viņa teiktā, ir 64 reģistri.

Kulbergs arī pievērsa uzmanību septiņām nekustamā īpašuma kapitālsabiedrībām, kas, pēc viņa teiktā, joprojām ministriju pārraudzībā nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, lai gan iepriekš bijis iecerēts šo funkciju centralizēt.

Viņš aicināja valsts panākumus vērtēt pēc ietaupītajiem un nopelnītajiem līdzekļiem, piesaistītajām investīcijām un radītās vērtības.

“Latvijai nav vajadzīga dārgāka valsts. Latvijai vajadzīga turīgāka valsts, un šai turībai jābūt jūtamai katrā Latvijas ģimenē, katrā uzņēmumā un katrā pašvaldībā,” sacīja Kulbergs.