Kā norāda aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, 35% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% – ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda “drošības spilvena”, kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.

Situācija Lietuvā ir labāka – tur uzkrājumi ir 76% sabiedrības, turklāt 43% iedzīvotāju, pēkšņi zaudējot ienākumu avotu, ar esošajiem uzkrājumiem varētu dzīvot trīs un vairāk mēnešus.

Katram piektajam ar esošo “drošības spilvenu” pietiktu periodam no viena līdz trim mēnešiem, bet 13% varētu segt izmaksas ne ilgāk par mēnesi.

Nekādu uzkrājumu nav 17% iedzīvotāju Lietuvā.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Igaunijā – tur uzkrājums, lai segtu trīs un vairāk mēnešu izmaksas, ir 43% iedzīvotāju. 21% iedzīvotāju uzkrājums pietiktu periodam līdz trim mēnešiem, bet 14% – ne vairāk kā vienam mēnesim.

Bez “drošības spilvena” Igaunijā ir 18% iedzīvotāju.

Aptaujas rezultāti parāda – lai segtu neparedzētus izdevumus, visbiežāk tiek izmantots tieši “drošības spilvens”.

Ja parādās neplānoti tēriņi, 43% iedzīvotāju Latvijā to segšanai izmanto uzkrājumus, bet 45% cenšas ietaupīt līdzekļus, samazinot citas izmaksas.

19% aptaujāto šādos gadījumos vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām, bet vēl 16% izmanto aizdevumus.

Tikai katrs piektais, lai segtu neparedzētus izdevumus, meklē papildu peļņas iespējas, un tā galvenokārt rīkojas gados jauni respondenti līdz 39 gadu vecumam.

Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc “SEB bankas” pasūtījuma 2023.gada novembrī veica uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 3004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.