Pusei pozitīvi atbildējušo respondentu šīs rūpes izpaužas ar darbinieka personiskā laika respektēšanu, 42% tiek nodrošināts elastīgs darbs gan klātienē, gan attālināti.

Tāpat 40% respondentu darba vietās tiek organizētas aktivitātes, kas uzlabo pašsajūtu, kā arī rīkotas speciālas lekcijas un semināri (29%).

Retāk jeb 11% darbiniekiem tiek apmaksāts psihologa apmeklējums.

Kopumā, kā norāda aptaujas dati, 29% Latvijas iedzīvotāju rūpējas par savu emocionālo un mentālo veselību, un biežāk par to rūpējas tieši sievietes.

Aptaujas dati liecina, ka 46% respondentu Latvijā rūpējas par savu personīgo un ģimenes labklājību, pavadot laiku kopā ar savu ģimeni. Savukārt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pašsajūtas uzlabošanas nolūkos nodarbojas ar grāmatu lasīšanu, mūzikas baudīšanu, ceļošanu.

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz piektā daļa iedzīvotāju periodiski apmeklē sporta klubu vai regulāri vingro mājās, savukārt skriešanas un soļošanas pasākumos piedalās 11% respondentu.

Saskaņā ar pētījumu 11% Latvijas iedzīvotāju neveic nekādus pasākumus savas labklājības uzlabošanai.

Aptauja veikta 2023.gadā sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Nielsen”, kopumā aptaujājot 1600 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 64 gadiem.