Kā būtiskākās digitālo maksājumu karšu priekšrocības iedzīvotāji aptaujā min iespēju veikt ikdienas maksājumus bez papildu maksas, ātru piekļuvi kartei, piemēram, telefonā, un ērtu tās lietošanu.

Vismaz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ikdienas pirkumu, piemēram, pārtikas, transporta un citu ikdienas tēriņu, apmaksai galvenokārt izmanto digitālo karti, bet 35% izmanto fizisku karti.

Turklāt 15% respondentu paralēli izmanto gan fiziskās, gan digitālās kartes.

Skaidru naudu kā galveno maksāšanas veidu izvēlas 9% iedzīvotāju, liecina aptauja.

Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati rāda, ka bezskaidrās naudas norēķini šī gada sākumā sasniedza 79%, kas ir augstākais rādītājs mērījuma veikšanas laikā kopš 2017. gada.

Vienlaikus skaidra nauda joprojām ir populārs maksāšanas rīks, piemēram, iepērkoties tirdziņos, kur ne vienmēr ir iespējams norēķināties ar karti, skaidro “Luminor Bank”.

Jaunieši maksājumus ar digitālo karti izvēlas divreiz biežāk nekā Latvijā vidēji – 60% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem ikdienas pirkumus veic ar digitālo karti savā tālrunī vai pulkstenī.

Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 40 gadiem to izmanto 41%.

Skaidrā naudā visbiežāk maksā iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem, noskaidrots aptaujā.

Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs.

Igaunijā digitālās maksājumu kartes izmanto 55% jauniešu, bet kopumā tās lieto 28% iedzīvotāju – tikpat, cik Latvijā.

Savukārt Lietuvā digitālo maksājumu karšu lietotāju īpatsvars ir nedaudz lielāks un sasniedz 33%, un arī jauniešu vidū karšu lietošanas popularitāte ir lielāka – ar digitālo karti Lietuvā ikdienā norēķinās 66% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Aptauja veikta 2026. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot kopā 3012 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.