Aptauja: Latvijā 34% iedzīvotāju mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai gatavi izlietot līdz 3000 eiro
Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr 34% nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro, liecina tirgus izpētes aģentūras “Norstat Latvija” aptaujas rezultāti.
LETA
Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām.
“Norstat Latvija” aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz 1000 eiro. Gan lauku iedzīvotāju, gan rīdzinieku grupās līdz 1000 eiro varētu atļauties ieguldīt 23% aptaujāto, kamēr lielajās pilsētās un mazpilsētās – attiecīgi 19% un 17%.
Vēl 14% no visiem aptaujātajiem ir gatavi ieguldīt no 1000 līdz 3000 eiro. Lielākus izdevumus var atļauties vien 10% no visiem aptaujātajiem. 5% varētu izlietot no 3000 līdz 5000 eiro, 3% no 5000 līdz 10000 eiro, bet vairāk par 10 000 eiro mājokļa energoefektivātes paaugstināšanai spētu atvēlēt vien 2% no visiem respondentiem.
Pārliecinošs vairākums respondentu mājokļa siltināšanai un citiem uzlabojumiem plāno izmantot tikai pašu uzkrātos līdzekļus vai naudu no valsts atbalsta programmām. Tikai 17% ir atvērti idejai aizņemties naudu no bankas, kamēr 8% varētu palūgt aizdevumu turīgākiem tuviniekiem. Neliela daļa aptaujāto – 2% – plāno pārdot kādu īpašumu, lai iegūtu līdzekļus mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem.
“Norstat Latvija” aptauju veica pavasarī, aptaujājot 1004 pilngadīgus Latvijas iedzīvotājus.
