Aptaujas dati rāda, ka Latvijā 34% uzņēmumu par kiberuzbrukumiem nesatraucās.

“Bite Latvija” tehnisko risinājumu ekspertu komandas vadītājs Vilnis Kibermanis norāda, ka pēdējo mēnešu notikumi Latvijā spilgti parāda, ka kiberdraudi nav teorētisks risks, un tie var skart arī organizācijas, kuru pārziņā ir kritiski svarīgi pakalpojumi un liels daudzums iedzīvotāju datu.

Kibermanis uzskata, ka ir satraucoši, ka būtiska daļa uzņēmumu pieaugošos kiberdraudus joprojām neuztver kā būtisku risku.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) gadījums apliecina, ka viena kiberuzbrukuma sekas var sniegties daudz tālāk par konkrētu organizāciju, ietekmējot daudz cilvēku.

Līdz ar to uzņēmumiem esot svarīgi domāt par to, cik gatavi tie būs brīdī, kad kiberuzbrukums notiks, nevis par to, vai tas notiks.

“Bite Latvija”, atsaucoties uz kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” datiem, norāda, ka uzņēmumiem un organizācijām nākas saskarties ar arvien daudzveidīgākiem kiberdraudiem.

Starp dominējošajiem draudiem ir pikšķerēšana, ļaunatūras, kas zog informāciju, programmatūru viltus atjauninājumi un ļaunprātīgi pārlūku paplašinājumi, kā arī autentifikācijas datu zādzības un nesankcionētas piekļuves.

Savukārt šī gada otrajā ceturksnī būtiskāko ietekmi turpināja radīt izspiedējvīrusu uzbrukumi un datu noplūdes.

Uzbrucēji biežāk izmanto nevis sarežģītas uzlaušanas metodes, bet gan elementāras drošības nepilnības, tādēļ būtisku daļu incidentu būtu iespējams novērst, ievērojot kiberdrošības pamatprincipus un uzturot labu kiberdrošības higiēnu.

Aptaujas dati liecina, ka 30% lielākās bažas radīja iespējamie biznesa darbības traucējumi un finansiālie zaudējumi, 21% lielāko satraukumu radīja klientu datu zādzības risks, 15% satrauca darbinieku nepietiekamas zināšanas, kā rīkoties kiberuzbrukuma gadījumā, savukārt 10% lielākās bažas radīja nepietiekami IKT risinājumi uzņēmuma aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem.

Kibermanis uzsver, ka prakse rāda, ka kiberincidenta ietekme reti aprobežojas tikai ar IT sistēmu darbības atjaunošanu, jo tā var nozīmēt apturētus biznesa procesus, neapkalpotus klientus, papildu izmaksas, noplūdušu datu radītus apdraudējumus klientiem un ilgtermiņā arī uzticības zaudēšanu.

Tāpēc kiberdrošība esot jāskata kā vienota sistēma, kurā tehnoloģijas, darbinieku prasmes un skaidri rīcības procesi papildina cits citu.

Līdzās tehniskiem drošības risinājumiem svarīga ir regulāra risku izvērtēšana, darbinieku apmācības, skaidrs rīcības plāns kiberuzbrukumu gadījumā, kā arī pieeja tehniskajam atbalstam diennakts režīmā.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka vairāk uzņēmumu veikuši uzlabojumus regulārā programmatūras atjauninājumu uzstādīšanā, datu dublēšanā, mākoņpakalpojumu izmantošanā un divfaktoru autentifikācijas ieviešanā.

Retāk ieguldījumi veikti darbinieku apmācībā, neatkarīgā IT infrastruktūras izvērtēšanā, specifisku antivīrusu izmantošanā un serveru pārvietošanā uz datu centriem.

Aptauju veica “Bite Latvija” un pētījumu centrs SKDS no maija līdz jūlijam, aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus Latvijā.

Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati.

Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Savukārt šogad 22. jūnijā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) informācijas tehnoloģiju infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu.

Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas – “LVM GEO”, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”.

Tāpat tika atslēgtas vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

Jau ziņots, ka “Bite Latvija” apgrozījums pagājušajā gadā bija 209,825 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 24,703 miljoni eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2024. gadā.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro.

“Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.