Aptauja: Skolotāji neizpratnē, kādēļ caurviju prasmes būtu jāmāca atsevišķi
Starp skolotājiem pastāv neizpratne par to, kādēļ prasmes būtu jāmāca atsevišķi, ja tās ir integrētas mācību saturā, liecina pētījuma “Skolotāju balss” dati.
LETA
37% pedagogu jūtas drīzāk pārliecināti par caurviju prasmju mācīšanu, bet pilnībā pārliecināti jūtas 8%. Lielākoties nepārliecināti par caurviju prasmju mācīšanu jūtas 17% pedagogu, bet pilnībā nepārliecināti – 3%. Ne pārliecināti, ne nepārliecināti jūtas 34% pedagogu.
Vislielākās grūtības skolotājiem sagādājot pašvadīta mācīšanās, kā arī jaunrade un uzņēmējspēja.
Skalā no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē “nemaz nesagādā grūtības”, bet 5 – “sagādā lielas grūtības”, visbiežāk jeb 38% skolotāji savas spējas mācīt pašvadītu mācīšanos novērtējuši ar 3 ballēm. 20% pedagogu novērtēja ar 4 ballēm, bet 7% pašvadīta mācīšanās sagādājot lielas grūtības.
Turpretim 25% pedagogu savas prasmes novērtēja ar 2 ballēm, bet 11% šīs caurviju prasmes iemācīšana nesagādā grūtības.
Savas spējas mācīt jaunradi un uzņēmējspēju 43% pedagogu novērtējuši ar 3 ballēm. 19% pedagogu novērtēja ar 4 ballēm, bet 6% pedagogu šīs prasmes iemācīšana sagādā izaicinājumu. 23% pedagogu savas prasmes novērtēja ar 2 ballēm, bet 9% šī caurviju prasme nesagādā grūtības.
Kā lielāko atbalstu 55% pedagogu caurviju prasmju mācīšanai norādījuši metodiskos materiālus. 46% norādīja, ka viņiem svarīgs būtu mācību materiāls prasmju skaidrošanai skolēniem, savukārt 38% – caurviju prasmju kritēriji un snieguma līmeņu apraksti.
Aptaujā pedagogi atzina, ka skolotājam pašam ir jāattīsta caurviju prasmes, lai tās varētu nodot skolēniem. 25% skolotāji atzina, ka viņiem noderētu uzdevumu video instrukcijas skolēniem, 20% – mērķtiecīgi veidota vienota izpratne par caurviju prasmēm skolas kolektīvā, bet 19% – sadarbība ar kolēģiem, ieviešot vienotu pieeju caurviju prasmju mācīšanai.
23% pedagogiem būtu nepieciešams caurviju prasmju skaidrojums, lai labāk izprastu, kas tās ir un kā tās jāmāca.
Vērtējot skolēnu spējas, pēc skolotāju novērojumiem, skolēniem vislielākās grūtības sagādā pašvadītā mācīšanās un kritiskā domāšana.
Skalā no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē “nemaz nesagādā grūtības”, bet 5 – “sagādā lielas grūtības”, pedagogi skolēnu prasmi mācīties pašvadīti novērtēja starp 3 un 5 ballēm, savukārt prasmi kritiski domāt un risināt problēmas 45% pedagogu atzīmēja ar 4 ballēm.
Vairums jeb 56% pedagogu pilsoniskās līdzdalības prasmi novērtējuši viduvēji – ar 3 ballēm. Arī jaunrades un uzņēmējspējas prasmi lielākā daļa jeb 48% pedagogu novērtēja ar 3 ballēm.
