Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) pauž viedokli, ka IZM virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz no 2026. gada 1. septembra mainīt skolēnu vērtēšanas kārtību un atcelt 9. klases eksāmenu slieksni, ir izsaukuši pamatotu rezonansi.

Batņa norāda, ka jau iepriekš e-vidē un publiskajās diskusijās aktīvi paudis savu nostāju par nepieciešamību pilnveidot “Skola 2030” ietvaru un vērtēšanas sistēmu, lai tā kalpotu gan skolēnu izaugsmei, gan būtu reāli izpildāma pedagogiem.

Pēc Batņas sacītā, AS konceptuāli neiebilst daļai piedāvājuma, taču stingri iestājas pret sasteigtiem lēmumiem bez plašākas sistēmiskas vīzijas, īpaši attiecībā uz eksāmenu sliekšņa atcelšanu.

Deputāts norāda, ka IZM piedāvājums ieviest jaunu obligāto centralizēto eksāmenu dabaszinībās ir vērsts uz zinātnes, tehnoloģiju un inženierzinātņu (STEM) prasmju stiprināšanu. AS šo iniciatīvu konceptuāli atbalsta, tomēr uzstāj, ka jebkura jauna eksāmena ieviešanai ir jābūt pakāpeniskai. “Nākamajā mācību gadā šim eksāmenam ir jābūt tikai un vienīgi pilotprojektam. Tas ļaus skolām, skolotājiem un skolēniem adaptēties, kā arī dos iespēju izvērtēt eksāmena satura kvalitāti un atbilstību reālajai situācijai,” pauž Batņa.

Attiecībā uz grozījumiem, kas skar vērtēšanas sistēmu un skolēnu tiesības uzlabot atzīmes, AS viedoklis saskan ar IZM virzienu, proti, ka skolēniem ir jādod iespēja labot savu sniegumu.

“Tomēr, ņemot vērā pedagogu darbu un viņu slodžu analīzi, mēs redzam milzīgu risku skolotāju pārslodzei un akadēmiskās disciplīnas kritumam, ja labošanas process netiks strukturēts. Mēs piekrītam izmaiņām, taču ar stingru nosacījumu – normatīvajos aktos ir precīzi jānosaka, ka skolēns konkrēto pārbaudes darbu drīkst labot tikai vienu reizi,” pauž Batņa.

Tāpat AS ieskatā ir jānosaka maksimālais labojamo darbu skaits. AS piedāvā noteikt, ka skolēnam ir tiesības labot ne vairāk kā 50% no visiem mācību priekšmetā paredzētajiem summatīvajiem pārbaudes darbiem. “Tas nodrošinās balansu starp skolēna tiesībām uz kļūdu labojumu un pedagoga spēju kvalitatīvi vadīt mācību procesu, nepārvēršot skolu par nebeidzamu pārrakstīšanas konveijeru,” teikts AS paziņojumā.

Batņa uzskata, ka kritiskākais jautājums šajos grozījumos ir plāns pilnībā atcelt minimālo 9. klases eksāmenu slieksni, un pret to AS iebilst.

AS norāda, ka politiskā spēka iebildums nesakņojas nevēlēšanās palīdzēt skolēniem ar mācību grūtībām, bet gan faktā, ka šāds lēmums nedrīkst tikt pieņemts atrauti no jautājuma par tālāko izglītības pakāpi. AS ieskatā, atceļot slieksni, IZM nerisina cēloni, bet gan sekas. “Ir vitāli jāsaprot, kā šis skolēns pēc 9. klases ar zemiem rezultātiem iestāsies un integrēsies tālākajās izglītības iestādēs, īpaši arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās. Vai profesionālās skolas ir gatavas un spējīgas uzņemt audzēkņus bez minimālā pamatzināšanu bāzes līmeņa?” norāda Batņa.

Pēc deputāta domām, ir jāskatās plašāk. “Mums politiskā un sabiedriskā līmenī ir jāsāk nopietna diskusija nevis vienkārši par “obligāto vidējo izglītību”, bet gan par izglītību līdz 18 gadu vecumam kā vienotu un nepārtrauktu procesu. Bērns nevar vienkārši “pazust” no sistēmas pēc 9. klases eksāmena nokārtošanas ar 1% rezultātu,” pauž Batņa.

AS aicina eksāmenu sliekšņa atcelšanu apturēt, uzsākot nacionāla mēroga diskusiju par obligātu izglītības un prasmju apguves procesu visiem jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, un jauninājumus ieviest ar 2027. gada 1. septembri.