AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka svētku laikā bija vairāki gadījumi, kad LVM darbinieki pieķēra eglīšu meklētājus jaunaudzēs pirms egle vēl nocirsta, kā arī bija gadījumi, kad jaunaudzēs konstatētas jau nocirstas eglītes.

Gadījumos, kad eglīšu meklētāji tika pieķerti, LVM darbinieki izskaidroja noteikumus, kur drīkst un kur nedrīkst meklēt svētku eglīti, informēja LVM.

Uzņēmumā gan stāstīja, ka šādu gadījumu nebija izteikti daudz, tāpēc arī 2024. gada decembrī, visticamāk, uzņēmums piedāvās ģimenēm iespēju meklēt svētku eglīti valsts mežā.

Arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks aģentūrai LETA norādīja, ka biedrības biedru mežos ir konstatēti atsevišķi nelikumīgi eglīšu ciršanas gadījumi jaunaudzēs, tostarp konstatēts, ka tiek nocirsta ne tikai viena eglīte, bet “pielādēta pilna piekabe” pārdošanai.

Viņš stāstīja, ka mežu īpašnieki īpaši ceļmalās cenšas pasargāt eglītes, aplaužot tām zarus vai iekrāsojot, lai tās nebūtu estētiski pievilcīgas.

Tāpat Muižnieks minēja, ka lielākās problēmas ir tieši apdzīvotu vietu tuvumā, kur cilvēki no ciema vai pilsētas gadu no gada dodas eglītes meklējumos uz tuvāko jaunaudzi un tādējādi izposta stādījumus, kuros meža īpašnieks ir ieguldījis savu naudu.

Tajā pašā laikā Muižnieks atzina, lai arī eglīšu zagļi ir, tā nav masveida problēma.

Jau ziņots, ka LVM apsaimniekotajās teritorijās arī aizvadītajā gada nogalē katra ģimene, gatavojoties svētkiem, varēja nocirst vienu Ziemassvētku eglīti. 

Eglīti LVM teritorijās ir atļauts cirst grāvju malās, kvartālstigās, meža ceļu malās, zem elektrolīnijām un pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.

Cērtamajai eglītei jābūt augstumā līdz trim metriem, bet celma diametram desmit centimetrus no zemes ir jābūt līdz 12 centimetriem. Eglīte jāzāģē līdz ar zemi, lai asais celms nesavaino citus meža apmeklētājus un zvērus, bet nevajadzīgos nozāģētos zarus var atstāt turpat mežā.

Ziemassvētku eglītes ir aizliegts cirst priežu, egļu, melnalkšņu un jaukta tipa jaunaudzēs, citu īpašnieku mežos bez atļaujas, aizsargājamās teritorijās un publiskos dabas parkos.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir 2005. gadā dibināta nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā un pārstāvēt visu meža īpašnieku intereses.