Pēc Ašeradena teiktā, Baltijas valstīs patlaban trūkst aptuveni 20% līdz 30% elektroenerģijas, tādēļ daļa nepieciešamās enerģijas tiek importēta. Tas savukārt veicina augstākas elektroenerģijas cenas un kavē rūpniecības attīstību.

Politiķis norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem nākotnē varētu būt modulārās jeb mazās atomstacijas. Viņš pauda viedokli, ka šāda veida projekti Baltijas valstīm būtu piemērotāki nekā liela mēroga atomelektrostaciju būvniecība.

Ašeradens atzina, ka patlaban šādu risinājumu ieviešana vēl ir pārāk dārga, taču prognozēja, ka pēc laika varētu kļūt pieejami konkrētāki tehnoloģiskie risinājumi. Viņš atsaucās arī uz Igaunijas kolēģu vērtējumu par šādu projektu attīstības perspektīvām.

Vienlaikus Ašeradens norādīja, ka sarežģītākais jautājums atomenerģijas projektu īstenošanā varētu būt sabiedrības piekrišanas panākšana potenciālajām atrašanās vietām.

Pēc politiķa paustā, atomenerģijas jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo ekonomika arvien vairāk balstās uz elektroenerģijas patēriņu, īpaši datu centru darbībā, kur enerģijas pieprasījuma pieaugums esot ļoti straujš.

Ašeradens arī atzina, ka Helsinkos izvietota liela daļa Baltijas reģionam paredzēto datu centru, jo Somijā ir pieejama atomenerģija.

Aģentūras LETA raidieraksta rubrikā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” tiek iztaujāti to politisko spēku premjera amata kandidāti, kuriem ir izredzes iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā.