Krimināllikuma 284. pants paredz atbildību par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Par šo pārkāpumu atkarībā no nodarījuma apstākļiem var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Pērn par šā panta pirmo daļu, kas paredz atbildību par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu sodīta viena persona.

Savukārt par šā panta otro daļu, kas paredz atbildību par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu pastiprinošos apstākļos, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un papildsodiem – izraidīšanu no Latvijas un tiesību ierobežošanu – sodītas trīs personas.

Krimināllikuma 285. pants paredz atbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Atkarībā no nodarījuma smaguma par to var piemērot brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem, mantas konfiskāciju, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Par šā panta otro daļu par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai pastiprinošos apstākļos 2025. gadā ar brīvības atņemšanu sodītas divas personas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai tās radījušas smagas sekas, ar brīvības atņemšanu sodītas sešas personas, no kurām trīs izraidītas no Latvijas.

Savukārt par šādas darbības veikšanu pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ, ar brīvības atņemšanu sodītas trīs personas, no kurām divas izraidītas no valsts.

Par Krimināllikuma 285.prim panta otro daļu, kas paredz atbildību par personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, ar brīvības atņemšanu sodītas 15 personas, no kurām trīs izraidītas no valsts.

Savukārt par šā panta trešo daļu, par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai ja ar to radītas smagas sekas, ar brīvības atņemšanu sodītas sešas personas, no kurām piecām piemērota arī izraidīšana no Latvijas.

Apkopojumā skaidrots, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, piemēram, transportlīdzekļa, vērtības piedziņa gadījumos, kad tas pieder citai personai, ir tiesas tiesības, nevis pienākums.

Tiesa var piedzīt arī tikai daļu no priekšmeta vērtības, ja tas atbilst konkrētās lietas apstākļiem un samērīguma un taisnīguma prasībām.

Ja noziegumu kopīgi izdarījušas vismaz divas personas, nozieguma izdarīšanas priekšmeta vērtību no apsūdzētajiem nevar piedzīt solidāri.

Piedziņu var noteikt vienādās daļās vai diferencēt atbilstoši katras personas lomai un konkrētās lietas apstākļiem.

Apkopojumā arī skaidrots, ka Krimināllikuma 284. pantā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un 285. pantā par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai terminam “valsts robeža” ir atšķirīga nozīme.

284. pantā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu atbildība noteikta vienīgi par valsts ārējās robežas šķērsošanu, savukārt 285. pantā par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai atbildība paredzēta par personas nelikumīgu pārvietošanu gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai.

Par sagatavošanos cilvēku nelikumīgai pārvietošanai pāri valsts robežai atzīstamas darbības, kas rada labvēlīgus apstākļus nozieguma izdarīšanai, piemēram, citu personu iesaistīšana, nozieguma plānošana, sazināšanās un informācijas apmaiņa, transportlīdzekļa noma vai nokļūšana līdz vietai, kur paredzēts uzņemt pāri valsts robežai pārvietojamās personas.

Savukārt par mēģinājumu uzskatāmas jau tieši uz nozieguma izdarīšanu vērstas darbības.

Piemēram, ja apsūdzētais ierodas vietā, kur paredzēts transportlīdzeklī uzņemt personas, taču tās jau iepriekš ir aizturētas un transportlīdzeklī netiek uzņemtas, apsūdzētā darbības vēl nav uzskatāmas par mēģinājumu.

Šādā gadījumā konstatējama sagatavošanās noziegumam.

Mēģinājums būtu konstatējams, ja personas tiktu uzņemtas transportlīdzeklī ar mērķi tās pārvietot pāri valsts robežai.