Pasākuma kopējais plānotais finansējums ir 25,088 miljonu eiro apmērā, tostarp Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums veido 21,325 miljonus eiro, un privātais finansējums nevarēs būt mazāks par 3,763 miljoniem eiro.

Ministrijā skaidro, ka plānotās papildu investīcijas Latvijas ostās galvenokārt vērstas uz divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību, stiprinot to spēju vienlaikus nodrošināt civilo un militāro vajadzību apkalpošanu.

Liepājas ostā pasākuma laikā plānota 46. piestātnes pārbūve, kur iespējams apkalpot kravas un kravas-pasažieru prāmjus, tostarp militāros ro-ro kuģus.

Piestātne ir uzbūvēta 1972.-1975. gadā padomju kara flotes vajadzībām, un mūsdienu prāmju radītās slodzes būtiski pārsniedz to, kādām konstrukcijas sākotnēji tika paredzētas, uzsver ministrijā.

Tādējādi ir nepieciešama piestātnes pārbūve, ietverot papildu tauvošanas pāļus, konstrukciju modernizāciju, ūdens dziļuma palielināšanu no 10,5 līdz 12 metriem, kā arī krasta elektroapgādes pieslēguma un lokālu notekūdeņu un naftas produktu pieņemšanas iekārtu izbūvi.

Pēc pārbūves piestātne nodrošinās vienlaicīgu divu prāmju ar garumu līdz 240 metriem un iegrimi līdz 11 metriem drošu apkalpošanu, kā arī militāro kuģu līdz 290 metru garumā uzņemšanu.

Ministrijā norāda, ka Liepājas ostas 46. piestātnes pārbūve ir sākta, tostarp no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) piesaistīti 6,9 miljoni eiro.

Savukārt kopējās izmaksas veido 23,09 miljonus eiro, no kuriem nepieciešami 17,133 miljoni eiro publiskā finansējuma, tādēļ papildu nepieciešamais publiskais finansējums pārsniedz desmit miljonus eiro.

Papildus ir plānota Liepājas ostas navigācijas aprīkojuma atjaunošana un modernizēšana, kas nodrošinās augstāku kuģošanas drošības līmeni, tostarp militārās mobilitātes operāciju laikā.

Savukārt Ventspils brīvostā plānots uzlabot sauszemes savienojamību ar ostu, padarot to piemērotu militārās mobilitātes transportam.

Ministrijā norāda, ka pievedceļš uz ostu šķērso divus stratēģiski nozīmīgus tiltus pār Ventu – apvedceļa tiltu un paceļamo tiltu. Tie ir būtiski militārās mobilitātes kravu piegādei uz Centrālo un Austrumu Latviju, tostarp pierobežas reģioniem.

Tādējādi projekta laikā plānots atjaunot vismaz vienu tiltu, nodrošinot tā nestspēju un piemērotību negabarīta kravām, un paredzot, ka apvedceļa tiltam ir nepieciešama konstrukciju atjaunošana, savukārt paceļamajam tiltam – konstrukciju un pacelšanas elementu atjaunošana, kā arī vadības sistēmas modernizācija.

Tāpat plānota Ventspils brīvostas drošības stiprināšana, uzlabojot kuģošanas drošības apstākļus un izveidojot vienotu ostas drošības un dienestu centru ar paplašinātām novērošanas un brīdināšanas sistēmu iespējām, kas nodrošinās nepārtrauktu gan civilo, gan militāro kuģu apkalpošanu.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas bija par 21% mazāk nekā 2023. gadā. Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otrā lielākā osta Latvijā.

Savukārt Liepājas ostā 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 7,049 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2023. gadā. Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir trešā lielākā osta Latvijā.