“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2023.gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,7%, tādējādi inflācijai gada laikā veidojot 6,4%.

Viņš minēja, ka pārtikai būtiskas cenu izmaiņas, visticamāk, kopumā nebūs vērojamas. Vienlaikus siltumenerģijas tarifu samazinājums palīdzēs mazliet iegrožot inflācijas tempus. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu kāpums pacels kopējo maksu par elektroenerģiju vismaz par piektdaļu. Inflāciju virzīs arī pieaugums degvielas cenās, kas pēc četru mēnešu cenu krituma jūlijā kāpušas par vairāk nekā 2%.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt augušas par 0,6%, tādējādi gada laikā – šogad jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju – patēriņa cenām pieaugot par 6,4%.

“No vienas puses jūlijā gaidāms straujš gada inflācijas samazinājums – līdz 6,4%, tomēr sliktā ziņa, ka mēneša laikā cenas būs augušas par 0,6%,” teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas sadales tarifi, kā arī nedaudz pieauga degvielas cenas. Plašāks kāpums turpinās uzrādīties pakalpojumu cenās. Vēl neliels kritums varētu būt saglabājies apģērbiem un apaviem. Tajā pašā laikā ir sarežģīti novērtēt dinamiku pārtikas cenām, jo spēcīgās atlaides varētu nomaskēt cenu pieaugumu citās grupās.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā paziņos otrdien, 8.augustā.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā – šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju – palielinājās par 7,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 18,4%.