Izmaiņas saistītas ar pieaugošo masalu izplatības risku Eiropā un šogad Latvijā konstatēto masalu uzliesmojumu. Līdz 15. aprīlim valstī bija reģistrēti 49 saslimšanas gadījumi, tostarp 30 bērniem. Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām.

Veselības ministrija (VM) atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu vismaz 95% iedzīvotāju saņemt divas masalu vakcīnas devas, lai novērstu infekcijas cirkulāciju sabiedrībā. Pēc VM sniegtās informācijas viena masalu vakcīnas deva nodrošina aizsardzību aptuveni 93% cilvēku, bet divas devas – aptuveni 97%.

Līdz šim pirmo kombinētās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devu bērni saņēma 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet otro – septiņu gadu vecumā. Pēc izmaiņām otrā deva būs paredzēta četru gadu vecumā.

Pārejas periodā vakcinēs arī piecus līdz septiņus gadus vecus bērnus, kuri vēl nebūs saņēmuši otro vakcīnas devu. Prioritāri paredzēts vakcinēt septiņgadīgos bērnus. VM plāno divu gadu laikā pabeigt šīs vecuma grupas revakcināciju.

Mainīta arī pirmās devas saņemšanas kārtība. Pirmo masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devu, kā arī pirmo vējbaku vakcīnas devu turpmāk paredzēts ievadīt 12 mēnešu vecumā, nevis līdzšinējā 12 līdz 15 mēnešu intervālā. VM skaidro, ka tas nepieciešams, lai bērni savlaicīgāk saņemtu aizsardzību pret šīm infekcijām.

Pārējām vakcinācijām, kas šajā vecumā paredzētas kā jau iepriekš sākta vakcinācijas kursa turpinājums, saglabāts 12 līdz 15 mēnešu intervāls.

Izmaiņas vakcinācijas kalendārā neradīs papildu ietekmi uz valsts budžetu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvija pavasarī piedzīvoja masalu uzliesmojumu, saslimstot vismaz 49 cilvēkiem, to skaitā liela daļa bija vienas skolas audzēkņi.

Slimību profilakses un kontroles centrs pavasarī informēja, ka bērnu vakcinācijas aptvere pret masalām Latvijā ir samazinājusies un nesasniedz kolektīvajai imunitātei nepieciešamo 95% līmeni.