Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 7,2%
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
LETA
2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 68 700 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8900 vairāk nekā pirms gada un par 4500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36 700 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 2800 vairāk nekā pirms gada un par 2500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Vienlaikus 11 200 bija bez darba 6-11 mēnešus.
Šo personu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 2400, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 1100.
Šogad pirmajā ceturksnī bija 20 500 ilgstošo bezdarbnieku, kas ir par 3400 vairāk nekā pirms gada un par 3500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 30,0%, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2024.gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
To īpatsvars gada laikā ir samazinājies par trim procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 2,1 procentpunktu.
Jauniešu bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī bija 11,9%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 800 jeb 9,3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 900 jeb 10,3%.
No visiem jauniešiem 35,1% bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2024.gada pirmajā ceturksnī 31,1% jeb 427 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3100 jeb 0,7%, bet gada laikā – par 14 200 jeb 3,2%.
Dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī 4300 jeb 1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr 2023.gada pirmajā ceturksnī šis īpatsvars bija 0,7%.
2024.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7500 iedzīvotāju.