Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instancē – Rīgas apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informēja, ka Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi kvalificējusi vienu no diviem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tiesas lēmums atcelts pilnībā, jo apsūdzētajam inkriminētie noziegumi ir ietverti vienā noziedzīgās rīcības aprakstā.

Saskaņā ar apsūdzību persona pēc darba attiecību pārtraukšanas nelikumīgi paturēja savā valdījumā dienesta vajadzībām iegūtu informāciju, kas satur valsts noslēpumu un ir klasificēta ar statusu “slepeni”, kā arī šo informāciju pārvietoja uz savu dzīvesvietu, kur tā bija brīvi pieejama nepiederošām personām.

Valsts apsūdzības uzturētājs šīs darbības bija kvalificējis gan kā valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu, gan kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ar kuru radīts būtisks kaitējums.

Pirmās instances tiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un kā galīgo sodu noteikusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem un diviem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Apelācijas instances tiesa šo spriedumu atstāja negrozītu, informēja AT.

Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesa pamatoti kvalificējusi apsūdzētā darbības kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un konstatējusi, ka nodarīts būtisks kaitējums, jo, glabājot valsts noslēpuma objektus citām personām pieejamā vietā, ir tikušas ievērojami apdraudētas operatīvās darbības intereses.

Taču tiesa nepamatoti atzinusi, ka šīs darbības ir uzskatāmas par krimināli sodāmu spiegošanu.

Kā norādījis Senāts, no likumdošanas materiāliem izriet, ka likumdevējs ir vēlējies paredzēt kriminālatbildību tikai par tādu valsts noslēpuma vākšanu, kas ir saistīta ar nolūku nodot valsts noslēpumu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai.

Par to liecina arī attiecīgās tiesību normas sistēmiskas iztulkošanas rezultāts – ja valsts noslēpuma vākšana netiktu saistīta ar šādu nolūku, veidotos Krimināllikuma iekšējai loģikai pretēja situācija, ka mazāk kaitīga darbība ar valsts noslēpumu tiktu atzīta par sevišķi smagu noziegumu un par to draudētu bargāks sods nekā par kaitīgāku darbību (izpaušanu), kas Krimināllikuma izpratnē ir smags noziegums, ja tā izdarīta tīši, bet mazāk smags noziegums, ja izdarīta aiz neuzmanības, informēja tiesā.

Tādēļ apelācijas instances tiesas nostāju, ka kriminālatbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu iestājas neatkarīgi no nolūka, nevar atzīt par saprātīgi paredzamu un atbilstošu spiegošanas būtībai, norādīja AT.

Aizstāvība ir gandarīta par AT lēmumu, jo tā saklausījusi aizstāvības argumentus par to, ka Sparāna darbības nav bijušas nolūkā sadarboties ar ārvalstu organizāciju un nav uzskatāmas par spiegošanu, aģentūrai LETA teica Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins.

Jau ziņots, ka līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim Sparānam kā drošības līdzeklis bija noteikts pienākums paziņot par dzīvesvietas maiņu un aizliegums izbraukt no valsts.

Rīgas pilsētas tiesā atrodas vēl viena krimināllieta, kurā par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu apsūdzēta Sparāna dzīvesbiedre un arī bijusī SAB darbiniece Linda Sparāne.

Prokuratūras paziņojumā iestādes mājaslapā nekādi plašāki lietas apstākļi nav atklāti, vien norādīts, ka divas personas tika apsūdzētas pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu, proti, tās, pildot dienesta pienākumus, nelikumīgi vāca valsts noslēpumu.

Atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” persona, kura ir tiesīga veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu vai tā aizsardzību, ir personīgi atbildīga par likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto valsts noslēpuma aizsardzības prasību izpildi, noteiktā slepenības režīma un sevišķās lietvedības noteikumu ievērošanu, teikts prokuratūras paziņojumā.

Apsūdzības izvirzītas, jo Sparānu mājās kratīšanas laikā tika atrasti atsevišķi valsts noslēpumu saturoši materiāli, kurus viņš bija ieguvis, vēl strādājot SAB.

Berezins iepriekš skaidroja, ka Sparānam netiek inkriminēta sadarbība kādas ārvalsts labā, ar spiegošanu prokurors saprot pašu faktu, ka pie Sparāna atrasti šādi materiāli.

“Mēs esam vairākkārt iesnieguši sūdzības par to, ka apsūdzība ir celta nelikumīgi un spiegošana pati par sevi nozīmē sadarbību ar ārvalsti, darbošanos ārvalsts interesēs, taču sūdzības noraidītas, uzsverot, ka prokurors ir neatkarīgs un pats visu izlemj,” aģentūrai LETA iepriekš teica Berezins.

Sparānam kā drošības līdzekli tiesa bija piemērojusi apcietinājumu, taču vēlāk viņš tika atbrīvots pret 50 000 eiro drošības naudu.

Šo summu vairāku dienu laikā savāca Sparāna tuvs draugs, mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis.

Daļu naudas atvēlēja arī Berezina pārstāvētais advokātu birojs.

Valsts drošības dienests (VDD) Sparānam pirms vairākiem gadiem bija arī inkriminējis 35 000 eiro kukuļņemšanu. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” iepriekš apgalvoja, ka liecības pret Sparānu kukuļošanas lietā sniedzis Tukuma lidostas līdzīpašnieks, dažādās ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās pavīdējušais Konstantīns Soloduha.

Berezins aģentūrai LETA apstiprināja, ka iespējamā kukuļņemšana tika izmeklēta atsevišķā kriminālprocesā un šajā lietā VDD ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša pamata.

Sparāns izdienas pensijā devās 2018. gada nogalē.