Ministru kabinets 28.februārī medijiem paziņoja, ka atklātā konkursā par KVC vadītāju izvēlēts Āboliņš, kurš arī vadīja KVC izveides grupu.

Āboliņš aģentūrai LETA precizēja, ka viņš personīgu iemeslu dēļ nolēmis aiziet no KVC izveides grupas vadītāja amata, jo centrs kā tāds vēl nav sācis darboties, kamēr attiecīgie likumprojekti Saeimā nav pieņemti.

Viņš arī apliecināja, ka viņam nav bijušas nekādas nesaskaņas ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Āboliņš tagad domāšot, kā tālāk rīkoties, taču “metīšoties jaunos izaicinājumos.”

Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone, Valsts kancelejā tiek apsvērta atbilstoša pretendenta pārcelšana uz šo amatu, bet tas notiks tikai tad, kad Saeimā tiks apstiprināti KVC darbību regulējošie normatīvie akti.

Jau ziņots, ka konkursā uz KVC vadītāja amatu pieteicās 11 pretendenti.

Āboliņam ir ilggadēja pieredze darbā VUGD. Viņš darbu dienestā sāka kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā sasniedza VUGD priekšnieka amatu. Šo dienestu, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, Āboliņš vadīja 12 gadus.

Lai KVC sāktu darbību, vispirms nepieciešams Saeimas apstiprinājums attiecīgajiem krīžu pārvaldību un KVC darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Sagatavotie tiesību aktu projekti ir nodoti Saeimā, kur tie vēl tiek izskatīti, informēja Ministru kabinetā.

KVC tehniski darbu sāka 1.janvārī. Plānots, ka tas koordinēs civilo krīžu pārvaldību valstī, pārņemot Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.

KVC ir Valsts kancelejas struktūrvienība, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

Valsts kanceleja iepriekš uzsvēra, ka 2025.gadā KVC darbu sāks pakāpeniski, jo vēl būs pilnībā jānokomplektē komanda, jārisina centra materiāli tehniskā nodrošinājuma un citi jautājumi.