Uzņēmumā norāda, ka patlaban mājsaimniecību un biroju Wi-Fi tīklos ikdienā darbojas vidēji piecas līdz desmit ierīces.

“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš atzīmēja, ka sadzīves un biroju ierīces arvien biežāk kļūst par pirmajām “ieejas durvīm” kibernoziedzniekiem, un viena neaizsargāta ierīce var apdraudēt visu bezvadu tīklu un tajā pieslēgtās ierīces.

Uzņēmumā, atsaucoties uz tirgus analītiķu uzņēmuma “Juniper Research” prognozēm, min, ka IoT ierīču skaits pasaulē pieaugs no 14 miljardiem 2024. gadā līdz 28 miljardiem 2028. gadā.

Savukārt Padziļinātās kiberdrošības vadības institūta 2025. gada starptautiskajā drošības ziņojumā minēts, ka pērn IoT ierīču uzlaušanas mēģinājumu skaits pasaulē pieaudzis par 84%.

Eriņš norāda, ka viedā video novērošanas kamera vai spuldze pati par sevi nešķiet kritiska infrastruktūra, taču kibernoziedzniekiem tā ir vēl viena iespēja iekļūt tīklā.

Piekļūstot vienai ierīcei, uzbrucējs var mēģināt pārvietoties tālāk, piemēram, izmantojot televizoru, piekļūt viedtālrunim vai datoram un nozagt internetbankas pieejas datus.

Šādas darbības neprasa sarežģītas tehnoloģijas – pietiek ar automatizētiem rīkiem, kas nepārtraukti meklē neaizsargātas ierīces.

Mūsdienās katra jauna ierīce var kļūt par sākumpunktu nopietnākiem drošības incidentiem, tostarp datu zādzībām un izspiedējvīrusu izplatīšanai.

Viņš uzsver, ka ierīces bieži vien uzstādītas ātri, koncentrējoties uz funkcionalitāti un ērtībām, drošības iestatījumus atstājot novārtā un aizmirstot par to regulāru atjaunināšanu.

Arī starptautiskie pētījumi rāda, ka lielākā daļa IoT drošības incidentu saistīti ar elementārām ievainojamībām, piemēram, neatjauninātu programmatūru un vājām parolēm.

Tas nozīmē, ka nozīmīga daļa risku rodas, nevis tehnoloģiju sarežģītības, bet gan nepietiekamas drošības dēļ.

Patlaban nekas neliecina, ka uzbrukumu intensitāte digitālajā vidē mazinātos.

Ja ierīce piedzīvo uzbrukumu, tā biežāk sāk uzvesties aizdomīgi, piemēram, pati restartējas un maina iestatījumus vai ieslēdzas bez iemesla.

Par uzbrukumu var liecināt arī lēnāks internets un nestabils savienojums, ierīču nespēja instalēt atjauninājumus un tamlīdzīgi.

Kopumā, ņemot vērā IoT ierīču straujo izplatību, tuvākajos gados tās kļūs par vienu no būtiskākajiem digitālās drošības epicentriem gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos, min Eriņš.

“Bite Latvija” norāda, lai nepieļautu, ka IoT ierīces kļūst par “ieejas durvīm” kibernoziedzniekiem, pirmkārt, ir jāizvēlas pietiekami sarežģītas paroles, regulāri jāatjaunina ierīču programmatūra, kā arī jāaprīko ierīces un bezvadu interneta tīkls ar antivīrusu, kas brīdinās par draudiem un bloķēs tos.

Otrkārt, IoT ierīču saslēgšanai var izveidot arī atsevišķu bezvadu interneta tīklu, būtiski samazinot iespēju, ka viena ierīce apdraudēs visa tīkla un citu ierīču drošību.

Treškārt, ir jāatslēdz visas tās ierīces funkcijas, kuras ikdienā netiek izmantotas, piemēram, ja netiek izmantota ierīces vadība ar balsi vai iespēja attālināti ieslēgt veļasmašīnu, šīs funkcijas ir jāatslēdz.

LETA jau vēstīja, ka “Bite Latvija” 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro.

“Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.