Deputāti atbalstīja komisijas izstrādāto priekšlikumu, kas paredz, ka tiešo nodokļu atvieglojumus licencēta kapitālsabiedrība un SEZ kapitālsabiedrība ir tiesīga piemērot atbilstoši līdz 2035. gada 31. decembrim noslēgtam līgumam par ieguldījumu vai paredzamo algas izmaksu, nepārsniedzot likumā un līgumā par ieguldījumu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu noteikto pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu attiecībai pret uzkrāto attiecināmo izmaksu summu.

Tiešo nodokļu atvieglojumi piemērojami līdz 2050. gada 31. decembrim.

Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) uzsver, ka stabils SEZ nodokļu regulējums ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa investīciju piesaistei un reģionālās ekonomikas attīstībai.

Čakšas ieskatā šis ir līdzsvarots risinājums, kas izstrādāts, konsultējoties ar nozares ekspertiem un uzņēmējiem.

Tas nodrošina uzņēmumiem prognozējamu vidi un vienlaikus palīdz veicināt jaunas investīcijas un radīt jaunas darbavietas reģionos.

SEZ uzņēmumiem pieejamas nodokļu atlaides līdz 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz 100%.

SEZ ir viens no valsts instrumentiem investīciju piesaistei un reģionālās ekonomikas attīstības veicināšanai, nodrošinot uzņēmumiem nodokļu atvieglojumus un veicinot jaunu darba vietu radīšanu reģionos.

Vienlaikus, ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) norādītos riskus, Budžeta komisija deva uzdevumu FM izstrādāt jaunu valsts atbalsta risinājumu.

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne komisijas sēdē skaidroja, ka nodokļu atvieglojuma termiņa pagarināšana FM ieskatā varētu radīt vairākus riskus.

Nodokļu atvieglojumiem ir jābūt terminētiem gan attiecībā uz ieguldījumiem, gan uz nodokļu atvieglojumu piemērošanu.

Piemēram, brīvostās nav noteikts termiņš, tādēļ šis regulējums varētu neatbilst Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām.

Tāpat grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” paredz Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ.

Alūksnes novadu plānots iekļaut Latgales SEZ, lai Alūksnes uzņēmēji varētu izmantot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 26. februārī pieņēma grozījumus, pagarinot Rēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņus līdz 2050. gada 31. decembrim.

Iepriekš SEZ darbības termiņš bija noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.

Tāpat ziņots, ka likumprojektā par Rēzeknes SEZ darbības pagarināšanu skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un šis priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu.

Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību.

Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.

Kā norāda likumprojekta autori, no Latgales nākuši Saeimas deputāti, kopš Rēzeknes SEZ izveides, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā.

Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, pausts anotācijā.

Vienlaikus, kā norāda deputāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisku atbalstu.

Abām speciālajām ekonomiskajām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai, pauž deputāti.

Savukārt likumprojektā par Liepājas SEZ darbības pagarināšanu teikts, ka pēdējā laikā Saeimā tiek apspriests jautājums par SEZ nākotni un to nozīmi reģionu attīstībā.

Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, esot pamatoti izvērtēt analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ.