Likums tika skatīts steidzamības kārtā, un tas stāsies spēkā 22. augustā. Šajā dienā Carnikavā norisināsies Nēģu svētki.

Deputāti atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, taču sākotnējo likumprojektu iesniedza Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Oļegs Burovs (GKR), Ingmārs Līdaka (AS), Harijs Rokpelnis (ZZS), Jānis Grasbergs (NA), Ināra Mūrniece (NA), Raimonds Čudars (JV) un Andrejs Ceļapīters.

Viena no likumprojekta iniciatorēm, bijusī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja, patlaban Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa iepriekš Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē skaidroja, ka doma Carnikavai iegūt pilsētas statusu bijusi jau vairāk nekā desmit gadus.

Viņa atzīmēja, ka cilvēki stratēģiskajos dokumentos izteikuši šādu vēlmi, par šo tēmu vairākas reizes notikusi publiskā apspriešana. Mieriņa norādīja, ka Carnikava patlaban ir lielākais ciems Latvijā un atbilst likumā noteiktajam kritērijam pilsētas statusa iegūšanai, jo tajā dzīvo vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Kā skaidrots anotācijā, Carnikavas ciems pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras, pakalpojumu pieejamības un funkcionālās nozīmes Ādažu novadā jau šobrīd atbilst pilsētai raksturīgām pazīmēm. Carnikavā ir attīstīta publiskā infrastruktūra, pieejami pašvaldības, izglītības, sporta, kultūras, veselības un citi pakalpojumi, kā arī notiek aktīva saimnieciskā un sabiedriskā dzīve.

Tāpat Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka pašvaldība var ierosināt pilsētas statusa piešķiršanu ciemam, ja tajā dzīvo vismaz 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, savukārt lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu pieņem Ministru kabinets. Carnikavas ciems šim kritērijam atbilst, jo tajā ir vairāk nekā 5000 deklarēto iedzīvotāju, norādīts anotācijā.

Autori uzsver, ka praksē spēkā esošā pilsētas statusa piešķiršanas procedūra ir izrādījusies nesamērīgi sarežģīta, laikietilpīga un finansiāli apgrūtinoša. Proti, procedūra ir saistīta ar pilsētas robežu noteikšanu pa zemes vienību robežām, robežu precizēšanu, zemes ierīcības darbībām un citu formālu prasību izpildi. Turklāt procesā ir izvirzītas arī tādas prasības, kas tieši neizriet no pilsētas statusa noteikšanas būtības, piemēram, jautājumi par valsts autoceļu posmu pārņemšanu pašvaldības īpašumā, uzskata autori.

Anotācijā norādīts, ka šādas prasības rada ievērojamu administratīvo un finansiālo slogu pašvaldībai, kaut gan pēc būtības jautājums ir par jau pastāvošas apdzīvotas vietas statusa noteikšanu, nevis par jaunas teritorijas fizisku izveidi vai būtisku robežu maiņu.

Līdz ar to autori norāda, ka grozījumi piedāvā samērīgu un mērķētu risinājumu, papildinot likuma pielikumu ar attiecīgu normu un nosakot Carnikavas pilsētas statusu tieši likumā. Anotācijā norādīts, ka šāds risinājums ļauj novērst nesamērīgu administratīvo slogu, tiesisko nenoteiktību un nepamatotas izmaksas, vienlaikus sasniedzot grozījumu mērķi – noteikt Carnikavai tās faktiskajai attīstībai un nozīmei atbilstošu statusu.