Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits samazinājies par 20%.

“Cert.lv” norāda, ka kiberincidentu skaits samazinājies jau otro ceturksni pēc kārtas, ko, visdrīzāk, veicinājusi efektīvāku apdraudējumu atklāšanas un novēršanas mehānismu ieviešana. Uzlabojot automatizētās draudu atklāšanas metodes, otrajā ceturksnī “Cert.lv” apsteidzoši identificēja un novērsa 1166 aktīvas krāpnieciskas kampaņas, kas ir par 900 vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos “Cert.lv” DNS ugunsmūris ir novērsis vairāk nekā piecu miljonu piekļuves mēģinājumu ļaunprātīgām tīmekļvietnēm, kas ir 6,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Šogad otrajā ceturksnī “Cert.lv” identificēto apdraudēto iekārtu skaits samazinājies par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 14% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, identificējot 396 444 apdraudētās iekārtas.

Vienlaikus “Cert.lv” identificēja un novērsa ievainojamas 76 industriālās kontroles sistēmās, nepieļaujot to izmantošanu potenciālos uzbrukumos.

“Cert.lv” ziņo, ka, neraugoties uz kiberincidentu un identificēto apdraudēto iekārtu skaita samazināšanos, to skaits joprojām ir ievērojami lielāks nekā 2022.-2024. gada vidējais līmenis, un kiberdraudu līmenis joprojām saglabājas augsts. Dati liecina, ka kopumā organizāciju īstenotie drošības pasākumi, tostarp Drošības operāciju centra (SOC) pakalpojuma izmantošana, sniedz pozitīvus rezultātus, tādēļ svarīgi turpināt sistemātisku kiberrisku pārvaldību un konsekventi stiprināt organizāciju visaptverošo kibernoturību.

Institūcijā atzīmē, ka krāpšana joprojām veido pārliecinoši lielāko daļu no visiem manuāli apstrādātajiem kiberincidentiem, taču šogad otrajā ceturksnī novērojams kritums līdz 441 incidentam jeb par 21% mazāk nekā pirmajā ceturksnī un par 4% mazāk nekā pirms gada. Vienlaikus tas joprojām ir sešas reizes vairāk nekā jebkurš cits incidenta veids.

“Cert.lv” norāda, ka kompromitētas iekārtas ir vienīgā incidentu kategorija, kuru skaits pārskata periodā pieaudzis – par 18% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni un par 56% gada laikā. Šis rādītājs balstās arī uz izmantotajiem ārējiem draudu informācijas avotiem, tādēļ to var ietekmēt izmaiņas šo avotu pārklājumā vai detekcijas metodikā. Līdz ar to novērotais pieaugums ir skaidrojams ne tikai ar faktisku kompromitēto iekārtu skaita palielināšanos, bet arī ar iespējamo datu avotu ietekmi.

Ielaušanās mēģinājumi samazinājušies gandrīz uz pusi.

No ietekmes viedokļa būtiskākais drauds organizācijām saglabājas šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukumi un datu noplūdes, kuru sākotnējais posms nereti ir publiski pieejamu sistēmu ievainojamību izmantošana. To apliecina notikušais liela mēroga kiberuzbrukums AS “Latvijas valsts meži” (LVM) informācijas tehnoloģijas infrastruktūrai, kur savlaicīgi nenovērsta publiski pieejamas sistēmas ievainojamība kļuva par ieejas punktu plašākam uzbrukumam, min “Cert.lv”.

Krāpšanas kampaņās arvien lielāka nozīme ir sociālajai inženierijai, nevis tehnisko drošības risinājumu apiešanai. Uzbrucēji pielāgo krāpniecības shēmas aktuāliem notikumiem, populāriem pakalpojumiem un sabiedrībā zināmiem zīmoliem, savukārt mākslīgā intelekta izmantošana padara krāpnieciskos ziņojumus arvien ticamākus un grūtāk atšķiramus no īstas saziņas, norāda institūcijā.

“Cert.lv”, atsaucoties uz Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem par pirmo pusgadu, norāda, ka vidēji mēnesī izkrāpti apmēram 1,3 miljoni eiro. Tādēļ līdztekus tehniskajiem drošības pasākumiem būtiski turpināt stiprināt sabiedrības informētību un noturību pret sociālās inženierijas uzbrukumiem, īpaši pikšķerēšanu.

Tāpat “Cert.lv” informē, ka pieaug krāpšanas mēģinājumi “booking.com” vārdā, izmantojot atvaļinājumu sezonu un ceļojumu rezervāciju aktualitāti. Krāpnieki ar “WhatsApp” ziņām vai e-pastiem uzdodas par “booking.com” vai viesnīcu pārstāvjiem un novirza lietotājus uz viltus saitēm, lai izvilinātu maksājumu karšu datus.

Institūcijā uzsver, ka, tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, pieaug kiberdraudu un dezinformācijas kampaņu risks pret politiskajām partijām un to digitālajiem resursiem. Drošības risku mazināšanai “Cert.lv” ir ierosinājusi preventīvus pasākumus, nosūtot kiberdrošības atbalsta piedāvājuma vēstules visām valsts finansētajām politiskajām partijām.

Jau ziņots, ka šogad 22. jūnijā LVM informācijas tehnoloģiju infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu. Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas – “LVM GEO”, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”. Tāpat tika atslēgtas vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

Atbildību par kiberuzbrukumu LVM uzņēmies ārvalstu izspiedējvīrusu jeb “ransomware” grupējums. Saistībā ar incidentu Valsts policija sākusi kriminālprocesu, bet kiberincidenta apstākļu skaidrošanā iesaistījusies arī institūcija “Cert.lv”.

Iepriekš “Cert.lv” aģentūrai LETA norādīja, ka uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus no LVM kiberuzbrukumā iegūtajiem datiem, bet uzbrukumā potenciāli iegūto datu apjoms, visticamāk, ir lielāks. Institūcijā norādīja, ka lielāko daļu informācijas datu noplūdē veido iekšējie dokumenti, e-pastu sarakstes un pielikumi, LVM biznesa informācijas tehnoloģiju projektu koda repozitorijs, dažādu sistēmu sertifikāti un atslēgas, kā arī lietotāju paroles un lietotāju paroļu jaucējfunkciju vērtības.

“Cert.lv” ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un “.lv” domēna vārdu zonā.