“Coface” informēja aģentūru LETA, ka uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits reģionā pērn kopumā saglabājās stabils.

Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci.

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā.

Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā – par 13%, savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

Saskaņā ar pētījuma datiem Latvijā maksātnespējas lietu skaits samazinājās no 430 gadījumiem 2024. gadā līdz 398 gadījumiem 2025. gadā. Lielākā maksātnespējas lieta Latvijā pērn tika ierosināta attiecībā uz aviācijas uzņēmumu “SmartLynx Airlines”.

Pētījuma autoru vērtējumā šis piemērs spilgti raksturo riskus kapitālietilpīgās un ārējās ekonomiskās vides svārstībām īpaši jutīgās nozarēs.

Kopumā visbiežāk maksātnespējas gadījumi Latvijā tika reģistrēti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī ražošanas nozarēs.

Tikmēr Lietuvā pērn lielākā maksātnespējas lieta tika ierosināta attiecībā uz mazumtirdzniecības uzņēmumu grupu “Topo grupe”, kas nodarbojas ar sadzīves tehnikas, elektronikas un informācijas tehnoloģiju (IT) preču tirdzniecību, savukārt Igaunijā – attiecībā uz “Opteris”, kas darbojas cietā kurināmā vairumtirdzniecībā.

Pētījums rāda, ka visās trīs Baltijas valstīs pērn straujākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

“Coface” vērtējumā tas liecina, ka viesmīlības un pakalpojumu sektorā joprojām saglabājas spiediens, ko veicina augstas darbaspēka izmaksas, piesardzīgs patēriņš un nevienmērīga pieprasījuma atjaunošanās.

“Coface Baltics” Kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis norāda, ka 2026. gadā uzņēmumiem jārēķinās ar paaugstinātu nenoteiktību.

To ietekmēs energoresursu cenu svārstības, vājināts pieprasījums atsevišķos eksporta tirgos, kā arī maksājumu risku pieaugums partnervalstīs. Šādos apstākļos īpaši svarīga kļūst savlaicīga finanšu plūsmas plānošana, izmaksu kontrole un sadarbības partneru maksātspējas izvērtēšana.

Pētījuma dati liecina, ka CAE reģionā uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits 2025. gadā pieauga no 46 043 līdz 46 161 gadījumam.

Vienlaikus CAE reģiona ekonomika 2025. gadā pieauga par 2,3%, salīdzinot ar 2,1% izaugsmi gadu iepriekš, taču ekonomiskā aktivitāte starp valstīm attīstījās ļoti atšķirīgi. Inflācijas mazināšanās, procentu likmju samazināšanās sākums un stabilāki enerģijas tirgi sniedza zināmu atvieglojumu uzņēmumiem, tomēr atkopšanās nebija vienmērīga.

Straujākais maksātnespējas gadījumu pieaugums reģistrēts Polijā (par 17,8%), kam seko Slovēnija (par 12,9%), Serbija (par 9,6%), Čehija (par 8,7%) un Rumānija (par 3,8%). Savukārt lielākais samazinājums novērots Horvātijā (par 18,6%), Slovākijā (par 14,5%), Lietuvā (par 13%), Latvijā (par 7,4%), Ungārijā (par 6,6%) un Bulgārijā (par 6,2%).

Vaļskis skaidro, ka makroekonomiskie rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums vai inflācijas samazināšanās, vairs neietekmē bankrotu dinamiku tik tiešā veidā kā agrāk. Arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie faktori – regulatorā vide, parādu restrukturizācijas prakse, fiskālā politika un uzņēmumu finansēšanas nosacījumi.

Pētījums arī atklāj, ka nozaru izteiksmē ekonomiskie izaicinājumi reģionā visizteiktāk saglabājās ražošanas, būvniecības un transporta nozarēs, kas ir īpaši jutīgas pret finansēšanas izmaksām, enerģijas cenām un ārējā pieprasījuma svārstībām.

Būvniecības nozare joprojām izjūt augsto procentu likmju un dārgo materiālu ietekmi, savukārt transporta uzņēmumi cieš no kravu plūsmas samazināšanās un pieaugošām darbības izmaksām.

Ēdināšanas un izmitināšanas sektors visā reģionā saglabājas visievainojamākais. Šajā nozarē strādājošie uzņēmumi saskaras ar dubultu spiedienu – patērētāju tēriņi šiem pakalpojumiem pieaug lēnāk, nekā gaidīts, bet darbaspēka un enerģijas izmaksas saglabājas augstas, tādēļ rentabilitāte joprojām ir ierobežota.

Pēc “Coface” vērtējuma lielākais risks Latvijas biznesam šobrīd rodas nevis vietējā tirgū, bet galvenajās eksporta valstīs. Piemēram, Vācijā 2025. gadā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits pieauga par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 24 064 gadījumus – tas ir augstākais līmenis kopš 2014. gada.

Iepriekšējos divos gados (2023. un 2024. gadā) uzņēmumu bankrota un restrukturizācijas gadījumu skaits pieauga par 22% gadā. Valsts rūpniecība saskaras ar augstām enerģijas cenām, vāju pieprasījumu un rentabilitātes kritumu, kas palielina kavētu maksājumu un maksātnespējas risku visā piegādes ķēdē.

Polijā situācija ir vēl kontrastaināka – ekonomika aug, taču bankrota vai restrukturizācijas gadījumu skaits pieauga par 17,8%, sasniedzot rekordaugstu līmeni.

Ekspertu ieskatā tas liecina par tā dēvēto “divu ātrumu” ekonomiku, kur IKP pieaugums neatspoguļojas uzņēmumu finanšu stāvoklī, bet biznesam jāpārvar augošās izmaksas, konkurence no Āzijas un vājāks pieprasījums no Vācijas.

Raugoties uz 2026. gadu, “Coface” prognozē maksātnespējas pieaugumu visā CAE reģionā. Galvenais iespējamais riska faktors ir jauns enerģijas cenu šoks, kas palielinātu uzņēmumu izmaksas un samazinātu patērētāju pirktspēju.

“Jau šodien diezgan skaidri redzams, ka enerģijas cenu izmaiņas nebūs īstermiņa faktors, jo izveidojušos tehnisko piedāvājuma vakuumu kompensēt prasīs laiku. Papildu izaicinājumus rada arī ārējie faktori – īpaši Vācijas ekonomikas vājums un iespējamie maksājumu traucējumi piegādes ķēdēs,” skaidro Vaļskis.

Pēc viņa vērtējuma, lai gan Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana var dot noteiktu impulsu, maz ticams, ka tas kompensēs augošās izmaksas un finanšu riskus.

Ņemot vērā fragmentēto reģiona dinamiku, Latvijas uzņēmumiem nāksies darboties vidē, kur vienlaikus redzamas gan stabilizācijas, gan jaunu risku pazīmes, un tas prasa ne tikai piesardzību, bet arī stratēģisku elastību.

Vaļskis uzskata, ka Latvijas uzņēmumiem šobrīd vērts stiprināt noturību un konkurētspējas priekšrocības, savlaicīgi pārvaldot riskus.

Vaļskis skaidro, ka lielāka uzmanība partneru finanšu stāvokļa izvērtēšanai, konsekventa maksājumu uzvedības uzraudzība un kredītlimitu pārskatīšana palīdzēs ne tikai pasargāties no iespējamiem traucējumiem, bet arī drosmīgāk izmantot izaugsmes iespējas tirgos, kur konkurenti saskaras ar lielākiem izaicinājumiem, īpaši Vācijā un Polijā.

Pētījumā izmantoti Centrālās un Austrumeiropas valstu oficiālo avotu dati par uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kas ietver gan bankrota, gan restrukturizācijas gadījumus.

Starptautiska salīdzinoša pētījuma sagatavošanas procesa dēļ 2025. gada dati tika apkopoti 2026. gada februāra sākumā, tādēļ atsevišķos gadījumos iespējamas nelielas atšķirības no jaunākās šobrīd pieejamās statistikas.