Mēneša sākumā ziņas par iespējamu ASV un Irānas diplomātisku vienošanos īslaicīgi radīja lejupvērstu spiedienu uz cenām. Tomēr mēneša otrajā pusē cenas pakāpeniski pieauga, mazinoties cerībām uz konflikta atrisinājumu Tuvajos Austrumos un saglabājoties būtiskiem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu ierobežojumiem, tostarp ievērojami samazinātam Kataras LNG eksportam caur Hormuza šaurumu.

Vienlaikus karstuma viļņi Eiropā veicināja gāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanā, jo augstas gaisa temperatūras ierobežoja kodolenerģijas un hidroelektrostaciju (HES) izstrādi.

Cenu kāpumu veicināja arī Norvēģijas “Ormen Lange” atradnes ieguves jaudu samazinājuma pagarināšana līdz 2027. gada februārim, saglabājot aptuveni 8,9 miljonu kubikmetru dienā jeb 40% zemāku gāzes ieguvi apkures sezonas laikā.

Mēneša beigās atkārtota militārā eskalācija starp ASV un Irānu, kā arī zemais Eiropas Savienības (ES) gāzes krātuvju piepildījums, kas augusta noslēgumā sasniedza 65% un bija par 12 procentpunktiem zemāks nekā gadu iepriekš, saglabāja spēcīgu augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām, pastiprinot neskaidrību par gāzes pieejamību gaidāmajā apkures sezonā.

Augustā jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena pieauga par 5% salīdzinājumā ar jūliju, sasniedzot 87,96 ASV dolāru par barelu. Mēneša pirmajā pusē cenas sākotnēji samazinājās, jo tirgus pozitīvi uztvēra ASV un Irānas iespējamo sarunu atsākšanu un pieaugošās cerības uz Hormuza šauruma pakāpenisku atvēršanu kuģošanai.

Papildu lejupvērstu spiedienu radīja OPEC+ lēmums no septembra palielināt naftas ieguves kvotas par 188 000 barelu dienā.

Tomēr optimisms pakāpeniski mazinājās, jo sarunas par konflikta izbeigšanu virzījās lēni, savukārt kuģu satiksme Hormuza šaurumā saglabājās ievērojami zemāka nekā pirms konflikta. Vienlaikus neskaidrība par piegāžu drošību saglabājās augsta, turpinoties kuģu uzbrukumiem Hormuza un Babelmandeba šaurumā, kā arī pieaugot riskiem Saūda Arābijas naftas eksporta infrastruktūrai.

Cenu kāpumu mēneša otrajā pusē veicināja Irānas naftas eksporta samazinājums par aptuveni 40% salīdzinājumā ar jūliju, kā rezultātā Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas aktīvāk meklēja piegādes no citiem Tuvo Austrumu un pasaules naftas eksportētājiem, palielinot konkurenci par pieejamajiem naftas apjomiem tirgū.

Pēdējā mēneša dienā abu pušu savstarpējie militārie triecieni palielināja jaunu piegāžu traucējumu iespējamību Tuvajos Austrumos, pastiprinot augšupvērsto spiedienu uz naftas cenām un veicinot cenas atgriešanos virs 90 ASV dolāriem par barelu.

Eiropas emisijas kvotu “Dec.26” kontrakta (“EUA Futures”) cena augustā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un vidēji bija 82 eiro par tonnu.

Augusta sākumā cenas īslaicīgi samazinājās līdz aptuveni 80 eiro par tonnu, ko veicināja zemākas energoresursu cenas, kā arī piesardzīga investoru reakcija uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformai. Papildu spiedienu uz cenām radīja mazāks investoru pieprasījums pēc emisiju kvotām, investoru aktivitātei samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš maija.

Karstajiem laikapstākļiem Eiropā palielinot elektroenerģijas pieprasījumu, mēneša vidū emisijas kvotu cenas stabilizējās 81-84 eiro par tonnu diapazonā. Toties mēneša noslēgumā cenu pieaugumu veicināja sezonāli zemāks emisiju kvotu izsoļu apjoms, augstākas dabasgāzes un ogļu cenas, kā arī aktīvāka uzņēmumu kvotu iegāde pirms 30. septembra nodošanas termiņa, līdz kuram uzņēmumiem jāizpilda emisiju kvotu nodošanas saistības.