Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 6% – līdz 80 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena palielinājās par 34% – līdz 59 eiro par MWh, salīdzinot ar jūliju.

Augustā lielākajā daļā tirdzniecības zonu elektroenerģijas cenas “Nord Pool” biržā pieauga. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenas svārstījās diapazonā no nulles eiro par MWh līdz 278,76 eiro par MWh. Arī “Nord Pool” sistēmas cena, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 50%, sasniedzot 77,02 eiro par MWh.

Augustā, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas mēreni pieauga. Zemāka saules elektrostaciju (SES) ģenerācija samazināja lētākas elektroenerģijas piedāvājumu tirgū, stabila vēja elektrostaciju (VES) izstrāde un importa pieaugums no Ziemeļvalstīm daļēji ierobežoja cenu kāpumu.

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm palielinājās par 9%, salīdzinājumā ar jūliju. Salīdzinoši zemais elektroenerģijas cenu līmenis Somijā, kur vidējā cena bija 41,3 eiro par MWh, veicināja to, ka elektroenerģijas plūsmas uz Igauniju pa “Estlink-1” un “Estlink-2” starpsavienojumiem saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, veidojot vidēji 739 gigavatstundas (GWh).

Vienlaikus no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala, kur vidējā cena bija 72,9 eiro par MWh, imports uz Lietuvu pa “NordBalt” starpsavienojumu pieauga par 45% – līdz 310 GWh. Savukārt Polijā saglabājoties būtiski augstam elektroenerģijas cenu līmenim un vidējai cenai sasniedzot 134,4 eiro par MWh, elektroenerģijas plūsma uz Lietuvu caur “LitPol” starpsavienojumu samazinājās par 22%, salīdzinājumā ar jūliju, un vidēji bija 27 GWh.

VES izstrāde augustā Ziemeļvalstīs turpināja pieaugt, kamēr Baltijā tā saglabājās stabila. Ziemeļvalstīs VES saražoja 6470 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā jūlijā, bet Baltijā izstrādes apmērs saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 508 GWh. Savukārt SES izstrāde samazinājās gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā.

Ziemeļvalstīs saules saražotās elektroenerģijas daudzums kritās par 14% un bija 1399 GWh, bet Baltijā tas samazinājās par 7% – līdz 712 GWh.

Vienlaikus atomelektrostaciju (AES) pieejamība pieauga līdz 70%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Zviedrijā kodolenerģijas izstrāde palielinājās par 18%, savukārt Somijā tā samazinājās par 14%, ko galvenokārt ietekmēja samazināta “Olkiluoto 3” energobloka jauda tehnisku traucējumu dēļ, kā arī plānotie apkopes darbi Lovīsa AES.

Augustā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2104 GWh, pieaugot par 2%, salīdzinājumā ar jūliju, un par 6%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Latvijā patēriņš palielinājās līdz 574 GWh, kas ir par 5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 10% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lietuvā patēriņš saglabājās stabils, veidojot 975 GWh, vienlaikus par 13% pārsniedzot pagājušā gada līmeni. Savukārt Igaunijā patērētas 555 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% vairāk nekā jūlijā, tomēr par 9% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās līdz 1577 GWh, kas ir par 3% mazāk nekā jūlijā, bet par 18% vairāk nekā pirms gada. Latvijā ģenerācija saruka par 13% un bija 340 GWh, atpaliekot no iepriekšējā gada līmeņa par 19%.

Lietuvā saražotas 867 GWh, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, taču par 34% vairāk nekā pirms gada, bet Igaunijā ģenerācija pieauga par 14%, sasniedzot 370 GWh, kas ir par 38% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība augustā bija 75%, Latvijā šis īpatsvars bija 59%, Lietuvā 89%, bet Igaunijā 67%.

Augusta pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pakāpeniski samazinājās no 203 kubikmetriem sekundē līdz 151 kubikmetram sekundē, zemāko mēneša līmeni sasniedzot 16. augustā. Mēneša otrajā pusē tā mēreni pieauga līdz 174 kubikmetriem sekundē. Rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā augustā bija 176 kubikmetri sekundē, kas ir par 32% mazāk nekā jūlijā un 9% zem ilggadējās šī perioda vidējās normas, kas ir 194 kubikmetri sekundē.

Lai arī, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, Latvijā kopumā augustā nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu par 19%, Daugavas baseinā nokrišņu daudzums bija mazāks, kas ierobežoja ūdens pieteces pieaugumu Daugavā.

Salīdzinājumā ar jūliju elektroenerģijas izstrāde “Latvenergo” stacijās samazinājās par 22% un bija 144 GWh. Augustā ģenerāciju gandrīz pilnībā nodrošināja atjaunīgie energoresursi, hidroelektrostacijām (HES) saražojot 78 GWh, SES 44 GWh, bet VES 22 GWh elektroenerģijas.

Zemākas ūdens pieteces Daugavā ietekmē HES izstrāde bija par 33% mazāka nekā jūlijā, savukārt VES un SES saražotās elektroenerģijas apmērs saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Termoelektrostaciju (TEC) devums kopējā “Latvenergo” ģenerācijā saglabājās neliels, TEC saražojot vien 0,5 GWh elektroenerģijas.

Augustā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena pieauga par 21%, salīdzinājumā ar jūliju, un bija 75,16 eiro par MWh, bet nākamā gada kontrakta cena pieauga par 9% un bija 55,9 eiro par MWh.

Cenu kāpumu veicināja augstākas energoresursu cenas un sausie laika apstākļi Ziemeļvalstīs, kas uzturēja ierobežotu hidroresursu pieejamību reģionā, hidrobilances deficītam saglabājoties 20,3 teravatstundas (TWh) zem ilgtermiņa normas.