Pieņemtais “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums” izstrādāts, lai sekmētu atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K) iepriekš pēc likuma atbalstīšanas komisijā norādīja, ka pašlaik ir jānodrošina Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc jādara viss iespējamais, lai mazinātu birokrātiju energobūvju celtniecībai, piebilstot, ka ilgtermiņā Latvijai jākļūst par elektroenerģiju eksportējošu valsti.

Likumā noteikta atvieglota kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, kā arī saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un saistīto būvju būvniecībai, ja kopējā jauda vienam objektam būs vismaz 10 megavati.

Tāpat noteikta atvieglota kārtība būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās enerģiju plānots ražot no atjaunojamajiem energoresursiem un kuru jauda ir vismaz pieci megavati, uzstādīšanai vai nomaiņai, ja tās nodrošinās siltumenerģijas nodošanu centralizētās siltumapgādes sistēmai.

Atvieglota kārtība noteikta arī energoapgādē izmantojamu būvju – sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un tam nepieciešamās infrastruktūras – izbūvei iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā.

Vēja elektrostaciju būvniecība atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā un lauksaimniecības teritorijā. No tuvākās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām būs jānodrošina vismaz 800 metru attālums.

Noteikts, ka apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai meža zemēs varēs piešķirt uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem. Vēja elektrostaciju būvniecībai virs 50 megavatiem pretendēt uz iespēju noteikt tām nacionālo interešu objekta statusu.

Pašlaik, lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 megavatiem, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu. Likumā noteikts, ka vēja elektrostacijām piemērot sākotnējā izvērtējuma procesu gadījumos, ja tās tiek plānotas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, “Natura 2000” teritorijām un divu kilometru buferjoslām ap tām, mikroliegumiem, kā arī putnu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem.

Sākotnējā izvērtējuma process tiks piemērots arī tām vēja elektrostacijām, kuras paredzēts būvēt ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu, virszemes ūdeņu un kultūras pieminekļu aizsargjoslām, kā arī Valsts vides dienesta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.