Pirmdien Rīgā saule lēks pulksten 6.30 un rietēs pulksten 18.34 – dienas garums būs 12 stundas un nepilnas četras minūtes.

Ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs 20. martā pulksten 5.06.

Diena kļūst garāka par nakti pāris dienas iepriekš, jo par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs.

Saules spīdēšanas ilgumu ietekmē arī gaismas laušana atmosfērā.

Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām to atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 20. jūnijā pulksten 23.50.

Savukārt gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema Zemes ziemeļu puslodē noslēdzās jau februāra sākumā. Gada gaišākais ceturksnis sāksies maija sākumā un beigsies augusta sākumā.