Otrdien Rīgā saule lec pulksten 6.30 un riet pulksten 18.33 – dienas garums ir 12 stundas un nepilnas trīs minūtes.

Katra nākamā diena būs teju piecas minūtes garāka.

Ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs 20. martā pulksten 11.01.

Diena kļūst garāka nekā nakts pāris dienas agrāk, jo par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs.

Saules spīdēšanas ilgumu ietekmē arī gaismas laušana atmosfērā.

Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām to atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21. jūnijā pulksten 5.42.

Meteoroloģiskais pavasaris šogad iestājās 22. februārī Kurzemes piekrastē un 25. februārī valsts lielākajā daļā.

Meteoroloģiskā vasara sāksies, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniegs vismaz +15 grādus.

Savukārt solārais pavasaris sākās jau 5. februārī. Gada gaišākais ceturksnis jeb solārā vasara būs posms no 7. maija līdz 5. augustam.