Viņš norādīja, ka balstvakcinācijai ir divi būtiski ieguvumi – sabiedrībai kopumā un personiskais. “Pirmais – mēs skaidri zinām, ka sešus mēnešus pēc primārās vakcinācijas sāk pieaugt smagas slimības gaitas risks visās vecuma grupās, bet jo īpaši riska grupās. Tāpēc balstvakcinācija ir nepieciešama, lai mazinātu tieši smagas saslimšanas risku,” skaidroja infektologs, norādot, ka otrs ieguvums ir īslaicīgāks – saslimšanas un transmisijas samazinājums. Šeit efekts ilgstot trīs līdz četrus mēnešus.

Profesors uzvēra, ka tiem, kas plāno saņemt medicīniskos pakalpojumus, tostarp, piemēram, doties pie zobārsta, arī būtu jāveic balstvakcinācija.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka saslimstības pieaugums turpinās un, visticamāk, tuvākajās dienās tiks sasniegts tāds pacēlums, kāds bija vērojams oktobra beigās.

“Pēdējie dati liecina, ka infekcija izplatās arī ārpus sociāli aktīvo iedzīvotāju grupām un jau skārusi seniorus – joprojām ievērojama cilvēku daļa inficējas ar delta variantu,” stāstīja Perevoščikovs.

Epidemiologs uzsvēra, ka omikrona paveida dēļ aizvien biežāk notiek reinfekcijas gadījumi. Ja gada nogalē tie bija 2% no reģistrētajiem gadījumiem, tad tagad tie ir 7% no visiem gadījumiem. “Pārslimošana nav garants tam, ka nesaslimsiet ar Covid-19 omikrona paveidu,” akcentē Perevoščikovs.

Vakcinēties un balstvakcinēties var gan pie ģimenes ārstiem, gan ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Tāpat pieejams 21 vakcinācijas centrs Rīgā un citos Latvijas novados. Vakcinācija tiek nodrošināta arī punktos tirdzniecības centros un izbraukuma vakcinācijā.

Līdz 17.janvārim balstvakcīnu ir saņēmuši 367 452 iedzīvotāji. No 320 000 senioru vecumā virs gadiem 60, kuriem ir pienācis laiks saņemt balstvakcīnu, to saņēmuši 170 000, kas ir 53%.