Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs norādīja, ka 23. augusts ir diena, kad Baltijas tautas sadevās rokās, lai pieprasītu brīvību un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

“Esot vienoti cīņā pret netaisnību, apspiestību un varmācību, lietuvieši, latvieši un igauņi uzsāka kopīgo ceļu uz savu valstu neatkarību atjaunošanu.

Tieši Baltijas ceļš aizsāka mūsu atgriešanos demokrātiskajā pasaulē. Baltijas ceļš apliecināja, ka mūsu spēks ir vienotībā un alkās pēc brīvības,” pauda Valsts prezidents.

Viņš klāstīja, ka 35 gadu laikā, plecu pie pleca, trīs Baltijas valstis ir sasniegušas mērķus, kas 1989. gadā šķita gandrīz neiedomājami.

Latvijas prezidents atzīmēja, ka jau 20 gadus esam gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstis. Rinkēvičs uzsvēra, ka dienai, kad baltiešu sirdis pukstēja vienā ritmā, ir nozīmīga vieta mūsu vēsturiskajā atmiņā.

“Šī atmiņa ir jāsargā un par to ir jāstāsta nākamajām paaudzēm. Mums ir jāstāsta par mūsu tautu nevardarbīgo neatkarības akciju.

Gan pirms 35 gadiem, gan šodien Baltijas ceļš skaidri parāda vienotības un savstarpēja atbalsta spēku,”

norādīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šodien Baltijas valstis ir saliedētas ar Ukrainu, kas cīnās par savām tiesībām pastāvēt un cīnās par savām tiesībām uz brīvību. Latvijas prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir kopā ar Ukrainas tautu līdz uzvarai pār agresoru.

“Mēs esam kopā ar visām tām tautām un valstīm, kas cīnās par savu brīvību un neatkarību. Jau nākamnedēļ trīs Baltijas valstu prezidenti apmeklēs Moldovu, lai paustu savu atbalstu arī Moldovas tautai tās ceļā uz Eiropu, tās ceļā uz dalību pasaulē brīvākajā valstu savienībā,” klāstīja Rinkēvičs.

Baltijas ceļa formātu nākotnē var izmantot arī citi, kuri grib savas valstis, sabiedrības redzēt neatkarīgas un brīvas, sacīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs pastāstīja, ka Baltijas ceļa laikā viņam bija 15 gadi, taču zināmu apstākļu dēļ viņš pats akcijā nepiedalījās, taču redzēja pārraides televīzijā un fotogrāfijas avīzē.

Viņš sacīja, ka tolaik tas bija pasākums, kuru pat nevarēja iztēloties – cilvēki sanāca kopā, sadevās rokās vairāk nekā 600 kilometru garumā. Pēc prezidenta paustā, bijusi sajūta, ka notiek kaut kas nozīmīgs.

“Baltijas ceļš iedvesmo citas tautas, kuras cīnās par neatkarību. Pirms četriem gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās, lai atbalstītu brīvu un neatkarīgu Baltkrieviju. Iedvesmojoties no Baltijas ceļa, ko līdzīgu darīja cilvēki Honkongā.

Baltijas ceļa fotogrāfijas, videomateriāli ir atstājuši pēdas cilvēku prātos visā pasaulē, redzot cilvēku apņemšanos, bezbailību iziet ārā un skaļi runāt, lai parādītu solidaritāti un vienotību,”

teica Rinkēvičs.

Latvijas prezidents aicināja neaizmirst, ka tolaik Maskavā bija balsis, kuras sauca Baltijas valstu iedzīvotājus par ekstrēmistiem un citos neglaimojošos vārdos.

Viņaprāt, arī mūsdienās cilvēki, kuri Maskavā cīnās par Krievijas impērijas atjaunošanu, Baltijas ceļu redz murgos, jo nav izslēgts, ka kaut kad nākotnē, iespējams, arī pašā Krievijā un citās valstīs cilvēki iznāks uz ielas, sadosies rokās pret tirāniju un apspriešanu.

Savukārt Nausēda pieminēja, ka Baltijas ceļa laikā bija Latvijā un tā bija interesanta pieredze. Baltijas valstis bija kā viena liela ģimene, kura grib būt brīva. Lietuvas prezidenta ieskatā Baltijas ceļš bija svarīgs pavērsiena punkts ceļā uz Baltijas valstu neatkarību.

Viņaprāt, aizvadīto 35 gadu laikā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir izdevies sasniegt ievērojamu progresu, ja salīdzina ar situāciju 1989. gadu.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis vienā laikā iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Lietuvas prezidents akcentēja, ka

Baltijas ceļš bija vēsturiska iespēja, lai atgūtu brīvību un panāktu svarīgāko pasaulē – brīvību, teritoriālo integritāti un neatkarību.

Nausēda klāstīja, ka tikai būdami brīvi, Baltijas valstu iedzīvotāji varēja sasniegt labklājīgāku dzīvi, augstākus dzīves apstākļus, atrisināt ekonomiskos un sociālos izaicinājumus.

Baltijas ceļš ir viena no visu laiku vērienīgākajām nevardarbīgas pretošanās akcijām. 1989. gada 23. augustā plkst. 19 PSRS okupētās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji uz 15 minūtēm sadevās rokās, lai nosodītu Baltijas val­stu pretlikumīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un prasītu brīvību.

Viļņu, Rīgu un Tallinu tovakar savienoja vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde. Akcija notika tieši 50 gadus pēc noziedzīgā Molotova-Ri­bentropa pakta noslēgšanas.

Kā nevardarbīgas pretošanās spēka apliecinājums akcija “Baltijas ceļš” iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma reģistrā.