Šnore piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas norisinājās Dublinā un kurā kā būtisks jautājums tika pārrunāta vīzu politikas loma ES iekšējās drošības stiprināšanā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par iespējām pilnveidot vīzu politiku, lai tā efektīvāk palīdzētu novērst drošības riskus un stiprinātu ES ārējo robežu aizsardzību.

Šnore aicināja Eiropas iekšlietu ministrus attiecināt vīzu ierobežojumus arī uz Krievijas propagandas struktūrās strādājošajiem, jo propaganda spēlē būtisku lomu gan Krievijas noziedzīgajā karā pret Ukrainu, gan hibrīdaktivitātēs pret citām valstīm, tostarp Latviju.

Eiropas Komisijas šogad pieņemtā ES Vīzu stratēģija paredz drošību kā vienu no galvenajiem vīzu politikas virzieniem. Tā paredz mērķētus ierobežojošus vīzu pasākumus atsevišķām trešo valstu pilsoņu kategorijām.

Šādi pasākumi varētu attiekties, piemēram, uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, identificētiem bijušajiem un pašreizējiem agresorvalstu kaujiniekiem, ar valsts struktūrām saistītām elitēm vai pieteikuma iesniedzējiem, kas ceļo nebūtiskiem mērķiem.

IeM norādīja, ka Latvija turpina atbalstīt kopēju, mērķētu ierobežojošu vīzu pasākumu ieviešanu noteiktu trešo valstu pilsoņu kategorijām, tostarp iespēju apturēt vai ierobežot vīzu pieteikumu pieņemšanu, ja konkrētā trešā valsts rada būtisku apdraudējumu Latvijas un citu ES dalībvalstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

IeM skaidroja, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds Eiropas drošībai, tāpēc Latvija iestājas par jebkāda veida sadarbības ar Krieviju maksimālu samazināšanu.

Kā norādīja IeM, vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem ieceļošanai ES nebūtiskiem mērķiem, jo īpaši tūrismam, laikā, kad turpinās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, nav pieņemama nedz drošības, nedz ētikas apsvērumu dēļ.

Tāpat sanāksmē viens no centrālajiem diskusiju tematiem bija cīņa pret organizēto noziedzību, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar trešajām valstīm un privāto sektoru.

IeM skaidroja, ka, ņemot vērā, ka noziedzīgie tīkli darbojas pāri valstu robežām, izmanto digitālās tehnoloģijas, finanšu sistēmu un legālās uzņēmējdarbības iespējas, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta koordinētai starptautiskai sadarbībai.

Sanāksmē valstu pārstāvji diskutēja par to, kā efektīvāk apvienot ES kopējos instrumentus ar dalībvalstu divpusējo sadarbību, vienlaikus paplašinot sadarbību ar telekomunikāciju uzņēmumiem, tiešsaistes platformām, tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem privātā sektora partneriem, kuri var sniegt būtisku ieguldījumu organizētās noziedzības atklāšanā un novēršanā.

Tāpat puses sanāksmē apsprieda informācijas apmaiņas stiprināšanu ar uzticamām trešajām valstīm, jo, pieaugot pārrobežu noziedzības, migrācijas un drošības izaicinājumiem, ES vēlas efektīvāk izmantot partneru rīcībā esošo informāciju, nodrošinot augstus datu aizsardzības un pamattiesību standartus.

Sanāksmē tika uzsvērts, ka prioritātei joprojām jābūt ES lielapjoma informācijas sistēmu pilnīgai ieviešanai un savstarpējai savietojamībai, pirms tiek attīstīti jauni sadarbības mehānismi ar trešajām valstīm.

Kā norādīja IeM, Latvija saskata pievienoto vērtību mērķētai datu apmaiņai ar uzticamām trešajām valstīm, ja tā palīdz organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā, kā arī robežu drošības un migrācijas pārvaldības tālākā stiprināšanā.

Ministrijā skaidroja, ka šādai apmaiņai jābūt balstītai konkrētās operacionālās vajadzībās un skaidrā juridiskā pamatojumā. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt, lai šāda sadarbība sniegtu reālu pievienoto vērtību un tiktu īstenota, ievērojot pamattiesību un datu aizsardzības prasības.