EM norāda, ka Latvijas jūras ūdeņos patlaban netiek īstenota sistemātiska un koordinēta inovāciju darbība, kas nodrošinātu dažādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un validāciju vienotā jūras teritorijā.

Lai gan spēkā esošais regulējums paredz iespējas veikt atsevišķas darbības jūrā, piemēram, dabas resursu izpēti, akvakultūru vai būvju un tehnoloģisko iekārtu izvietošanu, šīs aktivitātes tiek plānotas un īstenotas fragmentēti, bez integrētas pieejas.

Ministrijā atzīmē, ka Baltijas jūras vides stāvokli patlaban raksturo vairākas zināmas problēmas, tostarp skābekļa deficīts, eitrofikācija un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kā arī pastāv nepieciešamība pēc jaunu tehnoloģiju testēšanas reālos jūras apstākļos.

Licences laukuma izveide nodrošinās iespēju īstenot zinātniskus pētījumus, pilotprojektus un dažādu tehnoloģiju validāciju, tostarp risinājumiem, kas vērsti uz skābekļa deficīta mazināšanu, fosfora slodzes samazināšanu nogulsnēs, ilgtspējīgas akvakultūras attīstību un jūras vides monitoringu. Šīs darbības savstarpēji saistītas un varētu tikt īstenotas vienotā testēšanas vidē, nevis atsevišķu projektu vai izolētu darbību veidā.

Vienlaikus EM min, ka pastāv nozares interese un pieprasījums pēc koordinētas inovāciju testēšanas vides jūras teritorijā, kā arī nepieciešamība nodrošināt tādu regulējumu un institucionālu pieeju, kas ļautu mērķtiecīgi organizēt un koordinēt inovatīvas darbības vienotā teritorijā.

Lai novērstu identificētās problēmas, EM norāda, ka ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu paredzēts noteikt speciālai, tehnoloģiski neitrālas izmēģinājumu vides izveidei paredzētu teritoriju, kas nodrošinātu iespējas attīstīt un validēt tehnoloģijas dažādās to gatavības stadijās, tostarp no TRL6 līdz TRL9, ārpus jūras teritoriālajiem un iekšējiem ūdeņiem, kā licences laukumu ar konkrēti definētām robežām.

EM atzīmē, ka piedāvātais risinājums atbilst arī Eiropas Savienības dalībvalstu praksē gūtajām atziņām, saskaņā ar kurām jūras inovāciju testa zonas visefektīvāk tiek iestrādātas esošajā jūras telpiskās plānošanas, atļauju un vides aizsardzības sistēmā, nevis veidotas kā pilnīgi jauns, atsevišķs regulējuma režīms.

Nosakot licences laukumu, ņemta vērā arī nepieciešamība ievērot Latvijā noteikto septiņu aizsargājamo jūras teritoriju “Natura 2000” robežas, kas licences laukuma galīgo koordinātu saskaņošanā jāizvērtē papildu jau identificētajiem ierobežojumiem.

Plānoto laukumu veidos kā vienotu jūras laukumu, ko iespējams sadalīt vismaz divos līdz 150 kvadrātkilometru lielos apakšlaukumos, lai nodrošinātu iespēju vairākiem interesentiem saņemt licenci pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošanai.

EM norāda, ka detalizēti ar datu pārvaldību, infrastruktūru un testēšanas vides organizēšanu, ilgumu un piekļuves nosacījumiem saistītie jautājumi būs noteikti MK noteikumos, kas noteiks speciālās regulatīvās vides darbības kārtību un tajā pieļaujamās darbības, ņemot vērā jūras plānojumā iekļautās rekomendācijas un nosacījumus jūras telpas izmantošanai.

Tāpat jautājumi par licences laukuma pārvaldības modeli, tostarp iespējamu licences laukuma operatora iesaisti, tiks risināti, izstrādājot speciālās regulatīvās vides MK noteikumus, kuros noteiks caurskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi testēšanas videi, datu platformai un infrastruktūrai, min EM.