Pacientu līdzestība terapijā nav tikai pacienta atbildība. Tā ir ārsta un pacienta sadarbība, turklāt veselības aprūpes sistēmai maksimāli mazinot šķēršļus, kas var mazināt pacientu līdzestību ārstēšanās procesā. Līdzestība ir problēma visu hronisko slimību ārstēšanā Latvijā, taču HIV un citu infekcijas slimību gadījumā tai ir dubulta nozīme, jo neārstēta infekcija apdraud ne tikai pašu pacientu, bet citus cilvēkus, uzsver Veiķenieks.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prorektora un pētnieka Dina Šmita un RSU veiktais pētījums par HIV kompensēto zāļu lietošanu 2017.-2018.gadā liecina, ka vidējais HIV pacientu līdzestības līmenis pētījuma grupā bija 47,7%, proti, tikai puse pacientu lietoja nepieciešamos medikamentus ārsta norādītajā apjomā.

Daugavpils reģionālās slimnīcas infektoloģe Iveta Jukšinska piebilda, ka patlaban situācija varētu būt uzlabojusies, jo attālināto konsultāciju ieviešana ir atvieglojusi pacientu nokļūšanu pie ārsta un receptes saņemšanu.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas infektoloģe Anna Žilde papildināja ar savu pieredzes stāstu, ka Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā komandā ar infektologu strādā infekciju uzraudzības māsa, kas papildus runā ar pacientu, skaidro un stāsta, atgādina par vizītēm, tādējādi nodrošinot faktiski visu pacientu līdzestību.

Biedrība “Dia+logs” jau vairākus gadus nodrošina atbalsta personu pakalpojumus cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV – mentori cilvēkus gan motivē ārstēties, gan palīdz ar ļoti reālām un prakstiskām lietām, piemēram, pierakstu pie ārsta.

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka, pētot pieredzi tajās valstīs, kur ir augsti HIV terapijas līdzestības rādītāji, ir skaidri redzama korelācija – tās ir valstis, kur lēmumu pieņemšana veselības nozarē ir balstīta uz pierādījumos balstītu zinātni, kur cilvēkiem ir laba veselībpratība, kā arī tiek maksimāli efektīvi izmantoti pieejamie veselības dati, lai sniegtu pacientiem piemērotu un individualizētu pakalpojumu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs uzsvēra tieši ģimenes ārstu un primārās veselības aprūpes lomu visu hronisko slimību, tai skaitā potenciāli arī HIV, uzraudzībā un ārstēšanā, jo labas ģimenes ārstu prakses iegulda lielu darbu tieši komunikācijā ar pacientiem un līdzestības veicināšanā.

Veselības ministre Līga Menģelsone attālinātā uzrunā diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka pilnvērtīga ārstniecība nav iespējama bez pacientu līdziesaistes jeb līdzestības. Pēc viņas paustā, pasaules labā prakse liecina, ka tieši skaidra un saprotama informācija un komunikācija pacientam ir nozīmīgākais solis līdzestības veicināšanā. Piekrītot šai tēzei, sarunas dalībnieki vienlaikus arī norādīja, ka kvalitatīva saruna ārstam ar pacientu nav iespējama vizītei atvēlēto 15 minūšu laikā, tādēļ ir nepieciešami sistēmiski risinājumi.

Veiķenieks norāda, ka Latvijā patlaban dzīvo vairāk nekā 6000 cilvēku ar HIV, un nedaudz vairāk nekā puse no tiem lieto terapiju, kas nozīmē, ka neārstētie cilvēki ar HIV nekontrolēti izplata tālāk šo infekciju.

ANO apvienotās HIV un AIDS programmas (UNAIDS) līmenī ir definēti kritēriji, kā konstatēt HIV infekcijas ierobežošanu. Šie kritēriji, kas būtu jāsasniedz līdz 2030.gadam, lai uzskatītu, ka HIV infekcija ir apturēta, ir 95-95-95. Tas nozīmē, ka 95% no HIV inficētajiem zina savu statusu, 95% no tiem ārstējas un 95% terapija ir efektīva, tiek sasniegta nenosakāma vīrusa slodze.

Biedrības valdes priekšsēdētājs akcentē, ka Latvijā šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, problēmas ir gan diagnostikas un testēšanas posmā, bet jo īpaši lielas – ārstēšanas un līdzestības posmā.