Kaktiņš norādīja, ka līdzšinējā aktivitāte kopumā ir līdzīga vai nedaudz mazāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Viņš jau iepriekš pieļāvis, ka kopējā aktivitāte šajās vēlēšanās varētu būt zemāka nekā iepriekšējās, tāpēc pašreizējie rādītāji viņu sevišķi nepārsteidzot.

Sociologs norādīja, ka patlaban nav pamata domāt, ka kopējā vēlētāju aktivitāte būtiski atšķirsies no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās novērotās.

Tā varētu būt nedaudz augstāka vai zemāka, taču dažu procentpunktu atšķirība pati par sevi nedotu pamatu secināt, ka vēlētāju līdzdalībā notikušas būtiskas pārmaiņas.

Plašākus skaidrojumus, viņaprāt, būtu pamats meklēt, ja aktivitāte atšķirtos, piemēram, par desmit vai vairāk procentiem.

Lai vēlētāju aktivitāte būtiski mainītos, būtu nepieciešami īpaši faktori vai kādi priekšnosacījumi, skaidroja Kaktiņš.

Kā piemēru viņš minēja 2012. gada 18. februāra referendumu par oficiālu divvalodību, kad sabiedrības uzmanības centrā bija jautājums, kuru daudzi uztvēra kā izšķirīgu jeb “dzīvības vai nāves jautājumu”.

Samērā lielo atsaucību balss iepriekšējai nodošanai glabāšanā Kaktiņš saista ar to, ka arvien vairāk cilvēku novērtē šīs iespējas ērtumu.

Taču Kaktiņš norādīja, ka lielāka aktivitāte, nododot balsi glabāšanā, pati par sevi neliecina, ka arī kopējā vēlētāju aktivitāte būs augstāka, un šo rādītāju saistības izvērtēšanai nepieciešami niansētāki aprēķini.

Sociologs arī pieminēja vēlēšanu iecirkņu izvietojumu, īpaši Rīgā, kur bez tradicionālajām vietām skolās un bērnudārzos manāmi arī iecirkņi tirdzniecības centros.

Tas ļauj cilvēkiem darba dienā apvienot tirdzniecības centra apmeklējumu ar balss nodošanu glabāšanā.

Kaktiņa ieskatā šāds izvietojums padara balsošanu ērtāku un veicina šīs iespējas izmantošanu.

Kaktiņš neņēmās prognozēt konkrētu kopējās vēlētāju aktivitātes rādītāju, norādot, ka neredz tam jēgu, jo pēc pāris stundām aktivitātes procents jau būs citāds un citi varēšot šādu prognozētāju nosaukt par muļķi.

Komentējot augstākus aktivitātes rādītājus Rīgā, Kaktiņš aicināja ņemt vērā atšķirības starp cilvēku reģistrētajām un faktiskajām dzīvesvietām.

Viņš skaidroja, ka aktivitātes aprēķinos izmantotie oficiālie dati par iedzīvotāju izvietojumu, viņa ieskatā, ne vienmēr atspoguļo to, kur cilvēki patiesībā dzīvo.

Atsaucoties uz savā darbā gūto pieredzi, Kaktiņš skaidroja, ka daļa cilvēku, kuru dzīvesvieta reģistrēta ārpus Rīgas, faktiski dzīvo galvaspilsētā.

Tā kā Saeimas vēlēšanās viņi var nobalsot Rīgā, viņiem nav nepieciešams doties uz reģistrētās dzīvesvietas pašvaldību.

Kaktiņš norādīja, ka kopumā arī Latvijas mērogā jāņem vērā tā cilvēku daļa, kuri faktiski dzīvo un strādā ārvalstīs, bet joprojām ir reģistrēti Latvijā.

Viņa vērtējumā tā ir diezgan būtiska iedzīvotāju daļa.

Sociologs pieļāva, ka, aprēķinot vēlētāju aktivitāti attiecībā pret to balsstiesīgo skaitu, kuri vēlēšanu dienā faktiski ir Latvijā, aktivitātes rādītāji valsts mērogā jau ilgāku laiku būtu par pāris procentpunktiem augstāki.