Latvijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 84,16 eiro par megavatstundu (MWh), Lietuvā – 84,01 eiro par MWh, bet Igaunijā – 81,12 eiro par MWh. Zemākā ikstundas cena Baltijas valstīs bija -2,72 eiro par MWh, savukārt augstākā ikstundas cena sasniedza 386,48 eiro par MWh.

Tikmēr “Nord Pool” sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 39,35 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 8% pret augustu.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja izmaiņas importa struktūrā, kā arī saules elektrostaciju izstrādes kritums, ko tikai daļēji kompensēja vēja izstrādes pieaugums.

Enerģijas imports no Somijas uz Igauniju turpināja samazināties otro mēnesi pēc kārtas, sarūkot par 5%. To ietekmēja Igaunijas-Somijas starpsavienojuma “EstLink1” jaudas ierobežojums no 1.līdz 19.septembrim (no 1016 megavatiem (MW) līdz 658 MW), savukārt 20.septembrī jauda atgriezās pilnā apjomā.

Imports no Polijas uz Lietuvu (“LitPol”) kritās par 23%. Turpretim elektroenerģijas imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu (“NordBalt”) septembrī pieauga par 16%, un šis kāpums bija galvenais faktors, kas nodrošināja 2% lielāku elektroenerģijas importa apjomu Baltijas valstīs, salīdzinot ar augustu.

Sākoties rudenim, saules elektrostaciju (SES) izstrāde Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā strauji samazinājās, reģistrējot 27% kritumu salīdzinājumā ar augustu. Vēja elektrostacijās (VES) elektroenerģijas izstrāde lielākoties pieauga, un Ziemeļvalstīs tā bija par 15% augstāka, bet Baltijas valstīs par 32% augstāka, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Atomelektrostaciju (AES) jaudu pieejamība remontdarbu dēļ samazinājās līdz 63%, kas ir par 3% mazāk nekā augustā. To galvenokārt ietekmēja ražošanas kritums Somijā (-15%), kamēr Zviedrijā AES izstrāde saglabājās nemainīga.

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš septembrī palielinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 2012 gigavatstundas (GWh).

Tas bija par 3% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024.gadā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieauga par 7% un bija 520 GWh.

Lietuvā elektroenerģijas patēriņš bija 896 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada, savukārt Igaunijā, salīdzinot ar to pašu periodu 2024.gadā, patēriņš pieauga par 12% un sasniedza 596 GWh.

Baltijā augustā tika saražotas 1256 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% mazāk nekā augustā. Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs turpināja samazināties jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Tostarp Latvijā tika saražots par 26% mazāk elektroenerģijas – 286 GWh, Lietuvā tika saražotas 665 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% vairāk nekā augustā. Savukārt Igaunijā ģenerācija, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 24% līdz 313 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība septembrī bija 61%. Tostarp Latvijā ģenerācijas un patēriņa attiecība septembrī bija – 49%, Lietuvā – 74%, un Igaunijā – 53%.

Ūdens pietece Daugavā visa mēneša garumā turpināja vienmērīgi samazināties no 345 kubikmetriem sekundē, kas bija mēneša pirmajā dienā, līdz 225 kubikmetriem sekundē pēdējā dienā, kas vienlaicīgi sakrita ar mēneša maksimālo un minimālo pieteci.

Mēneša vidējā ūdens pietece bija 267 kubikmetri sekundē. Tas ir par 47% mazāk nekā augustā, kad pietece bija 502 kubikmetri sekundē, tomēr pārsniedz ilggadēji vidējo pieteces līmeni šajā gada mēnesī, kas ir 194 kubikmetri sekundē.

Ražošana “Latvenergo” stacijās septembrī samazinājās, un kopā tika saražotas 198 GWh elektroenerģijas. Ievērojami zemāka ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju ģenerācijas samazinājumu par 48% pret augustu līdz 116 GWh. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās palielinājās par 38% līdz 82 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums.

Septembra nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena turpināja iepriekšējo mēnešu kustību augšup un kāpa par 5%, sasniedzot 38,98 eiro par MWh. Tāpat par 9% pieauga arī nākamā gada kontrakta cena, kas sasniedza 42,81 eiro par MWh.

Sausāku laikapstākļu ietekmē Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs septembrī bija aptuveni par 3,7 teravatstundām (TWh) zem normas, atspoguļojot zemāku ūdens ieplūdi un samazinātu hidroresursu pieejamību.

Septembrī “Dutch TTF” nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās līdz 32,34 eiro par MWh, kas ir par 1,62% mazāk nekā augustā, atspoguļojot stabilu gāzes piegādes situāciju. ES dabasgāzes krātuvju aizpildījuma pieaugums no 78% līdz 83% norāda, ka ES krājumu līmenis pieaug pietiekami strauji, lai sasniegtu noteikto 90% mērķi periodā no 1.oktobra līdz 1.decembrim.

Papildu spiedienu uz cenām radīja sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu pieaugums, ko veicināja zemāks pieprasījums Ēģiptē un atsevišķās Āzijas valstīs, ļaujot lielākiem apjomiem nonākt Eiropā.

Tirgus noskaņojumu stabilizēja arī laikapstākļu prognozes – Eiropā temperatūra tuvu sezonālajai normai vai pat nedaudz virs tās, kā arī tuvākajās nedēļās nav gaidāms agrīns aukstuma vilnis, kas varētu paātrināt krājumu samazinājumu, iestājoties apkures sezonai.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena saglabājās praktiski nemainīga, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un tā bija 67,58 ASV dolāri par barelu. Septembrī naftas tirdzniecība noritēja šaurā diapazonā, un cenai neizdevās pārsniegt 70 ASV dolāru par barelu līmeni.

“OPEC+” turpina palielināt ieguvi, lai atgūtu naftas tirgus daļu globālajā tirgū.

Prognozes liecina, ka novembrī naftas ieguve augs par aptuveni 137 000 barelu dienā, kas varētu pastiprināt lejupvērstu spiedienu uz cenām.

Vienlaikus Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai rada pretrunīgu ietekmi – pārstrādes rūpnīcu bojājumi, samazinot Krievijas spēju apstrādāt jēlnaftu degvielas ražošanā, var veicināt lielāku jēlnaftas eksporta apjomu uz citām valstīm, taču triecieni ostām un transporta objektiem ierobežo piegādes, uzturot augstu nenoteiktību par Krievijas eksporta apjomiem.

Septembrī ASV pieprasījuma izaugsme joprojām bija gausa, taču naftas krājumu samazinājums par aptuveni 0,6 miljoniem barelu, kas noslīdēja līdz 4% zem piecu gadu vidējā līmeņa, savukārt nodrošināja papildu atbalstu cenām.

Rezultātā naftas cenas šobrīd balansē starp “OPEC+” piedāvājuma pieauguma radīto spiedienu un ģeopolitiskajiem riskiem, kas saglabā augstu tirgus nenoteiktību.

Eiropas emisijas kvotu “Dec.25” kontrakta (“EUA Futures”) cena septembrī pieauga par 6% līdz 76,20 eiro par tonnu, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā.

To veicināja uzņēmumu pirkumi pirms 30.septembra termiņa, kad jānodod kvotas par 2024.gada emisijām, kā arī tirgus dalībnieku garās pozīcijas, kas sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā septiņu gadu laikā.