EM norāda, ka Eiropas Savienības konkurences tiesību sistēma balstās administratīvajā procesā, un kriminālatbildība par šiem pārkāpumiem dalībvalstīs tiek piemērota tikai izņēmuma kārtā.

Latvijā izvēlētā modeļa maiņa radītu situāciju, kur viens un tas pats pārkāpums tiktu vērtēts divos paralēlos procesos – administratīvajā un kriminālprocesā – ar atšķirīgiem pierādīšanas standartiem, kas varētu apdraudēt tiesisko noteiktību.

Ministrija uzsver, ka kriminālprocesa iesaiste būtiski sarežģītu arī pierādījumu izmantošanu, jo konkurences lietās tiek iegūts plašs konfidenciālas informācijas apjoms, tostarp dati, kas saistīti ar iecietības (leniency) programmu.

EM ieskatā kriminālatbildības riski atturētu uzņēmumu pārstāvjus no sadarbības ar Konkurences padomi un mazinātu iespējas atklāt kartelus.

Tāpat EM norāda, ka izmeklēšana divās institucionālajās sistēmās radītu dublēšanos un nelietderīgu resursu tērēšanu, jo katrai iestādei būtu no jauna jāanalizē vieni un tie paši pierādījumi.

Ministrija arī brīdina, ka kriminālprocess apgrūtinātu darbinieku sniegto informāciju, jo personām jau izmeklēšanas sākumā pastāvētu būtisks krimināltiesisks risks.

Dokumentā uzsvērts, ka konkurences lietās pārkāpumi parasti tiek konstatēti, vērtējot pierādījumu kopumu un ekonomiskās loģikas pazīmes, savukārt kriminālprocesā nepieciešams pierādīt vainu “ārpus saprātīgām šaubām”, kas daļā lietu varētu padarīt pierādīšanu praktiski neiespējamu.

EM norāda, ka kriminālprocesi ir ilgāki, dārgāki un iesaista vairāk institūciju, tādēļ šādas pieejas ieviešana būtiski ietekmētu valsts budžetu un uzņēmumu spēju piedalīties iepirkumos.

Vienlaikus ministrija atbalsta kriminālatbildības piemērošanu situācijās, kad Konkurences padomei nav iespēju vērsties pret uzņēmumu, piemēram, tā likvidācijas dēļ.

Papildus EM aicina Juridisko komisiju atbalstīt 9. martā iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu iespēju pasūtītājiem izmantot mākslīgā intelekta sistēmas iepirkumu veikšanā.

Pēc ministrijas teiktā, šādas sistēmas varētu efektīvāk atklāt aizliegtu vienošanos pazīmes jau iepirkumu komisiju darbā.

Jau ziņots, ka Saeima sākusi darbu pie “Jaunās vienotības” virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību fiziskām personām par iesaisti aizliegtās vienošanās iepirkumos.

Pašlaik par šiem pārkāpumiem var sodīt tikai juridiskas personas, bet grozījumi ļautu saukt pie atbildības arī cilvēkus, kas vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus.

Kriminālatbildība iestāsies, ja iepirkuma līgumcena pārsniegs 100 000 eiro, un paredzēti sodi līdz pieciem gadiem cietumā vai alternatīvie sodi.

Pirmajā lasījumā grozījumi Saeimā guva vairākuma atbalstu, lai gan balsojums bija dalīts.

Atbalstītāji uzsver nepieciešamību aizsargāt godīgu konkurenci, savukārt kritiķi iebilst pret piedāvāto risinājumu apjomu un saturu.

Saistītie grozījumi nosaka kritērijus “liela apmēra” noteikšanai.

Tie papildina Konkurences padomes darbu, kas arī turpmāk izskatīs uzņēmumu atbildību administratīvajā procesā.

Augstākā tiesa iepriekš norādījusi uz problēmām pierādījumu izmantošanā, atceļot spriedumu būvnieku kartelī un uzsverot, ka operatīvās darbības materiālus šādās lietās izmantot nedrīkst.

Konkurences padome būvnieku karteli 2021. gadā atklāja ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savākto materiālu palīdzību un uzņēmumiem piemēroja sodus vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā, taču lēmums tiek pārsūdzēts tiesā.