EM norāda, ka aprīlī preču eksports pieauga par 13,9%, ko lielā mērā noteica eksporta apjomu pieaugums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai arī ir vērojama pakāpeniska ārējā pieprasījuma atgūšanās ES tirgū, vienlaikus saglabājas paaugstināti lejupvērstie riski, kas saistīti ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos un tā izraisītajām enerģijas cenu svārstībām un piegādes ķēžu traucējumiem, kā arī ar pieaugošajiem starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem.

Tādējādi eksporta izaugsmes turpmākā dinamika lielā mērā būs atkarīga no konflikta tālākās norises un tā ietekmes uz globālajām tirdzniecības plūsmām un enerģijas cenām, norāda EM.

Ministrijā atzīmē, ka eksporta apjomi uz ES valstīm aprīlī gada griezumā pieauga par 9,4%, ko veicināja minerālo produktu un koksnes eksporta pieaugums uz Igauniju, transportlīdzekļu un plastmasas eksports uz Lietuvu, koksnes un farmācijas produktu eksports uz Vāciju, kā arī minerālo produktu eksports uz Slovākiju un Poliju.

EM norāda, ka par 31% pieauga Latvijas eksports uz valstīm ārpus ES un NVS.

To ietekmēja straujš dažādu naftas produktu eksporta pieaugums uz Keniju, Ekvadoru, Mozambiku, Malaiziju, ASV un Argentīnu, kā arī koksnes eksporta vērtības pieaugums uz Lielbritāniju.

Vienlaikus eksports uz NVS valstīm aprīlī pieauga par 1,9%, ko lielā mērā noteica dzērienu eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju.

Savukārt samazinājās mehānismu un elektroierīču eksports uz Kazahstānu, kā arī optisko ierīču un farmācijas produktu eksports uz Baltkrieviju.

Aprīlī par 11,4% pieauga preču importa vērtība.

Būtiski palielinājās imports no ES valstīm un valstīm ārpus ES un NVS, turpretī samazinājās imports no NVS valstīm.

EM vēsta, ka divas trešdaļas no importa vērtības pieauguma aprīlī nodrošināja minerālo produktu importa pieaugums no Lietuvas, ASV, Beļģijas, Igaunijas, Nīderlandes un Somijas.

Pieauga arī mehānismu, elektroierīču un iekārtu, kā arī farmācijas produktu un dzērienu imports.

Jau ziņots, ka Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,941 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 2,2% jeb 146,875 miljoniem eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 8,073 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 5,8% jeb 442,205 miljoniem eiro.